Pirmās reizes burvība…


… pirmajām reizēm cilvēka dzīvē ir liela nozīme, jo ar tām saistās vai nu vislabākās vai sliktākās emocijas un atmiņas, viss pārējais tiek ar tām salīdzināts, un atmiņu krātuvēs novērtēts un ievietots vai nu augstākos plauktiņos vai zemākos. Šī nedēļa pavisam noteikti man ir bijusi īpaša, jo esmu sastrādājusi tik daudz ko vēl nedarītu, bet, kas man šķiet vēl interesantāk ir tas, ka lielāko daļu esmu darījusi Sikh Channel labā, nevis Brit Asia TV. Kāpēc? Jo esmu izpalīdzīgs (otrs variants – stulbs) cilvēks, kas nemāk atteikt, ja kādam ir nepieciešamība. Otrkārt, jo šī, iespējams, ir vienīgā iespēja kaut ko tādu darīt… Bet, nu, par visu pēc kārtas…

Otrdien, kad pukojos, ka mana kolēģe ir devusies uz Lodonu, iepazīties ar jaunās filmas aktieriem un režisoriem, pēc darba dienas beigām saņēmu lūgumu, ja to tā var nosaukt (to izteica pats LIELAIS boss un arīdzan firmas līdzīpašnieks), palīdzēt kādai filmēšanai “Sikh Channel” vajadzībām. Tā kā diena man bija bijusi diez gan garlaicīga un nejutu piepildījumu par padarīto, tad piekritu. Rezultātā tiku aizvesta uz Mančesteru (jauka pilsētiņa!) un iesviesta pilnīgi un galīgi nepazīstamā pasaulē!

Berzēju ķepas par to, ka bijām tikai četratā, ieskaitot šoferi. Viena indiešu meitene Seidžela (redzēsiet vēlāk bildēs), kas ir jaunākā programmu producente un vēl viens puisis DžDžars, kas māk rīkoties ar mazo kameru… kā izrādījās, tad ar lielo kameru rīkoties pratu tikai es! Man jau tā kā medusmaize, jo lielajai kamerai nav automātiskā fokusa vai “baltā balansa”, kas nozīmē to, ka tas ir jādara manuāli. Es to protu (Paldies Monikai un Makī! 🙂  un par to dabūju arī pafilmēt! (YES!) Pirmā reize, kad es VIENA PATI uzstādīju ne tikai gaismas, bet arī kameru un vēl pat dabūju filmēt. Tā kā programma notiek pa pusei angliski, pa pusei pandžabi, tad bija ļoti interesanti, jo īpaši tāpēc, ka kultūra ir tik atšķirīga no mūsējās. Šādā veidā var iegūt lielāku izpratni ne tikai par kultūru un tradīcijām, bet arī cilvēku vērtībām un idejām, izvairoties no steroetipiem un aizspriedumiem, kas atņem iespēju ielūkoties jaunā pasaulē.

Vēl viena pirmā reize sanāca ar to, ka filmēju, stāvot uz paklāja ar basām kājām, jo tādās vietās, kur tiek aizlūgts vai mācīts nedrīkst ienākt ar apaviem, tādējādi visu piedrazojot un apgānot. Njā, bija mazliet dīvaini, bet nenormāli inčīgi! 🙂 Tad, kad uzfilmējām to, kā mazie indiešu bērni tiek apmācīti pandžabi valodā (ne visi indieši runā pandžabi – tikai tie, kas ir sikhisma piekritēji vai arī dzīvojuši konkrētā Indijas reģionā… Daži indieši pat nerunā hindu, jo Indijā ir tik daudz dažādu valodu!) un savā ticībā, devāmies uz citu telpu, kur pieauguši mācījās svētos rakstus, klausoties savos skolotājos.  Jā, arī pieaugušie vēl mācās un to visu apgūst. Tā ir liela kopiena, kur sievietes lūdzas vienā pusē, bet vīrieši – otrā! Tā kā mums vajadzēja dažus kadrus arī no šī pasākuma, tad nācās ne tikai atstāt savus apavus speciālā vietā, plauktiņā, bet arī apklāt savus matus ar lakatu. Diemžēl aizmirsu pavaicāt, kāpēc tas ir tik svarīgi, bet gan jau – būs vēl citas reizes…

Bija patiešām dīvaini just, kā visu acis atduras manā mugurā, kamēr es stāvu un uztrauco, vai pati to nenojauzdama, neaizskaru kādu cilvēku vai kaut ko svētu. Baisi, bet tieši tāpēc noteitki ļoti spilgti paliekoši manā atmiņā! 🙂 Patiesībā sikhi ir ļoti saprotoši  un iejūtīgi, bet daudziem tik un tā mazliet beidējoši! Nu ko – baidāmies no tā, ko nepazīstam, vai ne?

Pirms devāmies prom, mūs kārtīgi pabaroja ar indiešu ēdieniem. Zināju, ka ķīnieši sēž pie zemiem galdiņiem un nelieliem spilventiņiem, bet to, ka indieši, kad var, sēž un grīdas – to nu gan nē! Njā, vēl viena vienreizēja pieredze! Bildē var redzēt mani un Sikh Channel Seidželu. All in all – viss izvērtās fantastiski! 🙂 Tiesa mājās biju vien ap pusnakti un vēl arvien domāju, ka galvenais priekšnieks ir diezgan liels izmantotājs, bet par to es nebrīnos, jo lietās, kas ir saistītas ar naudu, jau sen ir skaidrs, ka cilvēki tā izturas – nav ne pirmā, ne pēdējā reize! Pa ceļam uz mājām mācījos kā skaitīt no viens līdz desmit pundžabi un kā ir paldies… visi pārējie mašīnas pasažieri bija ļoti apmeirināti, lai neteiktu vairāk! 😉 “Paldies!” ir “Šukrija!” Bet no viens līdz desmit tikko atradu māsā gūglē, kā pareizi rakstās, pievienojot klāt izrunu latviski, kā to dzirdēju es… 🙂

1 ਇੱਕ (ikk) ੧ (ikk)
2 ਦੋ (dō) ੨ (dōo)
3 ਤਿੰਨ (tinn) ੩ (tinn)
4 ਚਾਰ (chār) ੪ (čār)
5 ਪੰਜ (pañj) ੫  (pandž)
6 ਛੇ (chhē) ੬  (čēē)
7 ਸੱਤ (satt) ੭ (satv)
8 ਅੱਠ (aṭṭh) ੮ (atv)
9 ਨੌਂ (nauṃ) ੯ (nau)
10 ਦਸ (das) ੧੦ (das)

Advertisements

Par Evie
Interesting personality with wide heart and glorious smile.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Confessions of a Pseudo-Gaysian Suburban Dad

Thoughts on gender, race, parenting, and theater

mugursoma.lv

Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis. /M.Čaklais/

100 Days of Sunshine

Chasing the Sun around the Globe

Katie-Jane Cockerill

Adventurer, Explorer, Geocacher, Photographer, Traveller, Animal lover, Blogger, Camper

Broadcast Journalism

School of Creative and Cultural Industries, University of the West of Scotland

You'd better work

A guide to getting into and staying in the media! Hints, tips and advice on how to truly appreciate you and be your best both in and out of work! Written by Simon Wright @spimon - follow us on twitter @youdbetterwork

The Good Deed Bank

"A life which ends with death is a worthless life" [Paulo Coelho]

Gaurav's Weblog

Just another WordPress.com weblog

Observe! Analyse! Understand!

Just another WordPress.com site

melactually

Just another WordPress.com site

es te.

Just another WordPress.com site

%d bloggers like this: