Mazais mūdzis balodis


Nu tad tā…

Esmu atkal daudz maz lietojama – no Itālijas atgriezusies vismaz vienā gabalā, ko nevarētu teikt par “sveiku un veselu”! Esmu pavadījusi neaizmirstamu nedēļu ar draugiem no Latvijas, blandoties gan pa Londonu, gan Notingemu, kā arī, protams, protams, Birmingemu – tā, ka (c) Martu Sarkani: “Likās, ka kājas no dirsas izkritīs!”, bet pirms tam aizvadījusi vienu no vissliktākajām… hmm… nu, labi, neveiksmīgākajām nedēļām savā prakses laikā 😀 Patiesībā nedēļa bija vienkārši fantastiska, bet tas mans paskats… ai, ai! 😀 Bet nu par visu pēc kārtas! 🙂

Galvenā vaininiece – Itālija!

Ai, ai, vieksmīgais brauciens uz Itāliju manā dzimšanas dienā, diemžēl atstāja diezgan nopietnas un bīstamas sekas! Neatceros vairs kuras pakāpes apdegumi tie skaitās, tomēr bija pamatīgi daudz! Mājās atbraucu ar vienu aklu actiņu, jo biju ieguvusi acs saules aklumu (kaut kas līdzīgs sniega aklumam, tikai daudz nopietnāk) un apdedzinātām lūpām, uz kurām parādījās nenormāli daudz čūlas! Pisanaja krasavica, ne? Eh, bet tas neko nemainīja no maniem iespaidiem! Trieste vienalga ir viena varen jauka vieta, kur pavadīt lētas brīvdienas! Mūsu ceļojums mums katrai (biju kopā ar savu istabas biedreni Annu) izmaksāja mazāk par 100 eiro – 30 par biļetēm un aptuveni 50-60 eiro pārtikai, autobusiem un dažiem suvenīriem…

Dzimšanas dienu pavadīju ļoti internacionālā vidē, kur kopskaitā bijām kādi 30, varbūt pat 40 cilvēki no Latvijas, Polijas, Krievijas, Itālijas, Serbijas, Vācijas, Austrijas, Kolumbijas, Horvātijas, Slovēnijas un, iespējams, citām valstīm, ar kurām man nebija gluži tas gods iepazīties!

Sadzērām tuvbrālības, papļāpājām krieviski un angliski, spēlējām spēles un dziedājām, daudz, daudz dziedājām… Ak, tās sajūtas ir vienkārši neparakstāmas – sēdēt uz mola, vietā, kur gaiss ir silts, bet tveicīgā saule jau sen ir aiz apvāršņa, buru kuģi dažādos izmēros slīd pa ūdens virsmu gar mums tā, ka liekas, ka ar roku varētu aizskart, cilvēki forši un smaidīgi, atklāti un pļāpīgi, banāni un zemenes, kokčiki un vīns, sarunas un baudīšana… vienkārša nesteigšanās, tik vietas un cilvēku baudīšana ar apziņu, ka tūliņ, tūliņ paliksi atkal par gadu vecāks… Dīvaini, ka cilvēki šādas pasēdēšanas un iepazīšanās netur par kārtējo atskaites punktu, bet gan piemin, ko šie darījuši savās jubilejās un dažādos svētkos… a man paveicās – šis atpūtas brauciens noteikti paliks manā atmiņā skaisto vietu un cilvēku dēļ, draudzīgo seju un laipno vārdu dēļ un to neparakstāmo sajūtu dēļ, kas man bija tad, kad man vairākas reizes dziedāja “Daudz laimes!” gan itāliski, gan angliski un pēc tam vēl novēlēja dziesmiņu neaprakstāmā Erosa izpildījumā, nemaz nezinot, ko man šī dziesma nozīmē… Ladies and gentlmen – “Tears in Heaven”…

Galvenie vaininieki!

Un šeit daži spilgtākie momenti:

Es un Jakopo mūsu nakts sirojumos pa Triestes ieliņām… eh, šie burvīgie vakari, kad tev nekur nav jābūt, vari darīt, ko vēlies, cik ilgi vien sirds kāro un baudīt kultūras bagātību…

Lūk, tāda “pisanaja krasavica” es biju! 😀 Bet nekādas pārestības manai dailei, nemainīs tās sajūtas, kādas man bija manā dzimšanas dienas rītā, kad visi man tuvie un mīļie cilvēki piezvanīja vai atsūtīja sms manos svētkos! Sajutos pavisam īpaša, jo starp sveicējiem bija cilvēki no Anglijas, ASV, Latvijas, Spānijas, Izraēlas, Vācijas, Dienvidkorejas, Taizemes, Malaizijas un Indijas – kā gan bez tās? 🙂 Riktīgi feini! Paldies, paldies! 🙂

Vislielākais paldies, protams, tiek maniem krustvecākiem, kas parūpējās, lai viņu “mazais” krustbērns tiktu šajā “bateriju uzlādēšanas” piedzīvojumā! Ne jau naudiņā, mani mīļie, slēpjas tā laime, bet gan apziņā, ka kāds par Tevi parūpējas šādā veidā, jo ZINA, CIK DAUDZ TEV tas nozīmē… kad Tu esi šādi saprasts, tad patiesi liekas, ka kalnus var gāzt! Nevienu kripatiņu neesmu nožēlojusi, tāpēc teikšu savus leģendāros vārdus, kurus visvairāk mīlu: “Es esmu īstajā vietā, īstajā laikā un ar īstajiem cilvēkiem – that is for SURE!” 🙂

Muchas buchas jums visiem! Un Saules staru sildīto bruģi it visur, kur dodaties! 🙂

Ievišs

Advertisements

Jā, jā, es nokaunos…


Zinu jau zinu, ka veselas deviņas (DEVIŅAS!!! Kā dažs labs man auroja telefona klausulē :p ) dienas neesmu ne zinis likusies par savu mazo blogu…

Tomēr … ko, lai es saku – biju aizņemta ar ļoti daudzām lietām… Plānoju savu dzimšanas dienas braucienu uz Itāliju, plānoju pārbraucienus pa Angliju ar vienu no saviem senākajiem cīņu biedriem, kas, ticiet man, aizņem ne mazums laika, lai visu sabīdītu un saskaņotu, plus vēl pārliecinātos, ka par neko neesmu piemirsusi, kā arī atrast naktsmājas un vietas, kur palikt!

Tajā pašā laikā pati ar nedaudz paceļoju – uz citu valsti, ja tā var teikt -> Velsu, kas gan britiem neskaitās nekāda svešā valsts, tomēr man nozīmēja gandrīz to pašu, kā aizbraukt uz Igauniju vai Lietuvu, ar to mazo atšķirību, ka valoda tā pati, kas Anglijā. Kā arī pa citām lielākām un mazākām Anglijas pilsētiņām (par katru braucienu mēģināšu uzpīt jaunu stāstiņu, ja?)

Un, protams, protams, nevar takš darbu pamest novārtā, vai ne? 🙂 Mans cītīgi rukā, atpūtas brīžos rakstot kartiņas un stiķelējot pastmarkas pie mēles. Mani jau pastā atpazīst pēc iknedēļas vēstuļu un pastkartīšu gūzmas! 😀 Agrāk tā bija bibliotēkās, tomēr tās šeit ir elektronizētas, so… nekādas atpazīšanas I guess… :p

Ak, jā – > šis attēls visiem tiem, kas ir jaunu un/vai sirdī jūtas jauni! 🙂

TAS DARBOJAS!!!


Kamēr sēdi pie sava galda, pacel labo kāju un sāc zīmēt apļus puksteņa rādītāja virzienā…

Kamēr Tu veic šo darbību ar kāju, uzzimē gaisā iedomātu skaitli “6” ar savu labo roku.

Tava kāja vai nu apstāsies, zīmējot apļus, vai arī mainīs virzienu… un TU tur neko nevari padarīt! :p

Jauku dienu jums, mīļie! 😉

Ieva

Smiekli pret slimībām


Tā jau saka: “Cilvēks plāno, kamēr Dievs smejas!”

Man bija tāāāāādi plāni šai nedēļas nogalei, ka nevarēju vien nopriecāties, tomēr to visu, protams, izbojāja pavisam vienkāršs notikums – darbs! :p Paziņoja, ka sestdien jādodas uz Londonu filmēt… es jau, protams, starā par to, ka beidzot izbaudīšu, kā tas ir – Londonā filmēt! 🙂 Sazvanīju visus, nokārtoju, ka plāni par braukšanu ciemos uz Nottinghemu tiek pārcelti un laimīga gaidīju nākamo dienu!

Protams, mani lielie prieki ātri vien pazuda tad, kad, pēc iemigšanas mašīnā, pamodos no auto kratīšanās… viss, ko apkārt redzēju bija milzīgi, zaļi dzīvžogi, šaurs ceļš un līkumains, pa kuru var pārvietoties tikai VIENA (nevis viena ar pusi) mašīna un es vēl arvien nesaprotu, kā mums izdevās tur visur izlavierēt…

Sapratu, ka nu pēc Londonas tas galīgi neizskatās! Izrādās, ka lai gan pats stārs – Haids Panasars (Hyde Panesar) IR no Londonas, tad filmēšana notiek Londonas lauku daļā Midlseksā (Middlsex) … jupis tevi rāvis! Bet nu labi… tā jau nebūtu es, ja neatrastu kaut ko, par ko nopriecāties, vai ne? Tā nu saberzēju ķepas par to, ka izskatījos labi, smaidīju labi daudz, strādāju čakli jo čakli un pie viena dabūju arī kārtīgi izsmieties! 🙂 Ak, jā, aizmirsu piebilst PAR KO es dabūju pasmieties -> “Brit Asia TV” veido jaunu šovu – “Stand Up Comedy”, kur es spēlēju lielu lomu jau no paša sākuma, kad VJ man teica, ka tas esot lielākais mans darbs iekš “Brit Asia TV”. Pati meklēju komendiantus, pati meklēju viņu kontaktus, vēl viens praktikants ar viņiem sazinājās un mēs abi devāmies līdzi uz filmēšanu…

Esmu sapratusi, ka lai gan tehniski bez manis var iztikt, ir daudz patīkamāk, kad es tomēr dodos līdzi, jo, pirmkārt, ir liekas rokas, kad vajag pārvietot visu tehniku, otrkārt, ir līdzi viena smuka blondīne (dīvaini, bet tā tomēr esmu es! 😀 ), kas palīdz visiem cilvēkiem atbrīvoties un neispringt, turklāt esmu arī tarkšķis mašīnā, lai ceļš neliktos tik tāls… 🙂 Par to, ko iegūstu ES, es pieņemu, ka visi jau tāpat zina – prakse, prakse, PRAKSE! 🙂 Turklāt esmu atbrīvojusies no saspringuma, kas mani sākumā pārņēma, kad vajadzēja tikties ar svarīgiem cilvēkiem, jo tomēr… es viņus, iespējams, nekad dzīvē vairs nesatikšu… pat ja satiktu, viņi mani tāpat neatcerētos, tāpēc droši varu sākt pret tiem izturēties kā pret parastiem cilvēkiem, kas vienkārši bieži tiek atpazīti uz ielas! 😉 Jap, jap! 🙂

Lai nu kā – vakars bija izdevies! Bijām vien tikai uz viena komendianta uzstāšanos, jo katram no mums vakaram bija savi plāni prātā… žēl… es būtu labprāt palikusi vēl… Esmu profiņš gaismu uzstādīšanā un vadu savākšanā, kā arī atpiņķerēšanā 😀 vismaz tā saka mūsu operators “Stings” jeb Oļegs… 🙂

Labais darbiņš


Kamēr es veicu savu labo darbiņu – priekšnieka vietā iegādājos pateicības dāvanas praktikantei, kas devās prom, es pamanīju visai neparastu skatu -> Sākumā likās, ka tie ir logu mazgātāji, bet tad… tur nav nekādu lielo logu, vai ne? 🙂 Un parasti logu mazgātājus neiedrošina citi cilvēki, kas stāv uz tilta un izkliedz visādus saukļus, lai pamudinātu abas (kā vēlāk uzzināju) sievietes saņemt drosmi un tikt lejā!

Pavaicāju vienam no kungiem, kas turpat atradās, par to, kas šeit notiek un izrādās, ka dažādu firmu advokāti, atraduši sev sponsorus, centās pārvarēt savas bailes no augstuma, kautrību un fizisko izsturību, lai savāktu naudiņu jaunai bērnu slimnīcai. Manuprāt, ļoti cēls mērķis! Otrais punkts šajā labdarībā bija kādas rotaļlietu kompānijas akcija, ka visas mantiņas, kuras dalībnieki dabūs nost no jumta, nonāks bērnu slimnīcas rotaļlietu un spēļu istabās. Man nebija gana daudz laika, ka paliktu un pavērotu nākamo duo, kas centstos izdarīt savu dienas/nedēļas/mēneša/gada labo darbiņu, tomēr mani iespaidoja tas, cik drošsirdīgi šo lietu pieveica  zemāk attēlā redzamā sieviete, jo dzirdēju viņu sakām savam kungam,ka nekad mūžā šo lietu vairs neatkārtos, jo bailes no augstuma kādas bija, tādas ir palikušas un tagad šķiet, ka būs jāpiesakās uz medicīnisko pārbaudi, jo drošvien kaut kas nav kārtībā ar galvu – respektīvi – pirmkārt, jo viņa piekrita, otrkārt, neatteicās pārrāpties pāri jumta malai, kad ieraudzīja CIK augstu viņas atradās un, treškārt, jo ir izlēmusi rītdien doties uz darbu! 😀

Confessions of a Pseudo-Gaysian Suburban Dad

Thoughts on gender, race, parenting, and theater

mugursoma.lv

Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis. /M.Čaklais/

100 Days of Sunshine

Chasing the Sun around the Globe

Katie-Jane Cockerill

Adventurer, Explorer, Geocacher, Photographer, Traveller, Animal lover, Blogger, Camper

Broadcast Journalism

School of Creative and Cultural Industries, University of the West of Scotland

You'd better work

A guide to getting into and staying in the media! Hints, tips and advice on how to truly appreciate you and be your best both in and out of work! Written by Simon Wright @spimon - follow us on twitter @youdbetterwork

The Good Deed Bank

"A life which ends with death is a worthless life" [Paulo Coelho]

Gaurav's Weblog

Just another WordPress.com weblog

Observe! Analyse! Understand!

Just another WordPress.com site

Vīteņa/Vietiņa

# Gleizdi #ViņiDaraTā

melactually

Just another WordPress.com site

es te.

Just another WordPress.com site