Atskaite


Nu, ko… pēdējās divas nedēļas, mīlīši, man rit… pēdējās divas nedēļas “Brit Asia TV”, Birmingemā, Anglijā un vispār Lielbritānijā, bet sajūta ir tāda, ka liekas, ka itin drīz varētu atgriezties… 🙂

Jau ir izteikts jauns darba piedāvājums, tiesa gan, kamēr kompānija vēl tikai ķepurojas un kārpās augšpusītē, tikmēr varētu būt tikai un vienīgi interns, toties tas jau par kaut ko liecina, vai ne? Pirmkārt, par uzticamību šim cilvēkam (rakstu par VJ – manu tagadējo priekšnieku) un, otrkārt, par to, cik labs boss viņš man ir bijis, ja jau es apdomāju iespēju nākamgad atgriezties Anglijā, lai strādātu pie viņa! 🙂

Nu, ir, ir man šī vieta nedaudz sirdi aizķērusi ar! 🙂 Un kā jau aizvien – pēdējā brīdī! 😀 Traki ilgojos pēc mājām, bet saprotu, ka kaut ko tādu, kā šeit, es, iespējams, nekad vairs nepiedzīvošu, jo visi interni paši par sevi mainās pat ļoti bieži, izskatās, ka pati kompānija arī varētu mainīties gan īpašnieku veidolā, gan eksistences ziņā…  “mazie”, jaukie aziāti dosies atpakaļ uz Indiju – tas ir tikai laika jautājums – kad! Kam beidzas vīza, kas pabeidz savas studijas, kas gatavojas apprecēties… u.t.t.

Ai, šai rīta stundā dikti sāp sirds par cilvēkiem, kuri te paliks, taču cenšos neskumt, jo pasaule vairs nav liela! Tagad ir Ryanairs un citas lētās aviokompānijas, kas nodrošina mūsu pārvietošanos un ciemošanos pie draugiem! Kas zina – pēc pāris gadiem, iespējams, apciemošu savu draugu un darba kolēģu kāzas (LIELĀS, INDIEŠU KĀZAS – viena no manām 101 lietas, kas jāizdara pirms es atstiepju kātus!), varbūt piedalīšies viena vai otra mūsu producentu/režisoru filmās vaipalīdzēšu to veidošanā vai arī saskriešos kaut kur, piemēram, Atēnās vai Parīzē, lai iedzertu tasīti kafijas… 🙂 KAS ZINA?!

Eh, pasaule ir ar kāju atspertas durvis vaļā, kur smagākais brīdis ir, kad nāc iekšā vai dodies prom, bet pārējais laiks ir jābauda ar draugiem, mīlot to, ko tu dari un tos, ar ko esi kopā, jāuzdrošinās riskēt un reizēm vieglprātīgi jāpiekrīt visam, kas tev tiek nolikts priekšā! Dievs ir mans liecinieks, ka tas ir tas, ko esmu bieži darījusi ES un līdz šim… 🙂 līdz šim – es nesūdzos! 🙂

Tā viņš ir…


Uzdūros šim vienā smukā veikaliņā… un sapratu, ka man šito vajadzēja jau pirms pāris dienām dzirdēt. Žēl, ka nedzirdēju, tomēr labāk vēlāk, nekā nekad, jo tāds dod nelielu “peace of mind”.

Tāpat ar mani notikās pirms dažiem gadiem, kad krietnu laiciņu nevarēju rast izskaidrojumu kādam konkrētam notikumam, bet, atradusi perfekto citātu jeb vienkārši – domu, kas visu manā gadījumā “salika pa plauktiņiem”, man kļuva labāk un es varēju doties tālāk… 🙂 un arī tagad… paliek vieglāk… 🙂

Ievišs

Confessions of a Pseudo-Gaysian Suburban Dad

Thoughts on gender, race, parenting, and theater

mugursoma.lv

Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis. /M.Čaklais/

100 Days of Sunshine

Chasing the Sun around the Globe

Katie-Jane Cockerill

Adventurer, Explorer, Geocacher, Photographer, Traveller, Animal lover, Blogger, Camper

Broadcast Journalism

School of Creative and Cultural Industries, University of the West of Scotland

You'd better work

A guide to getting into and staying in the media! Hints, tips and advice on how to truly appreciate you and be your best both in and out of work! Written by Simon Wright @spimon - follow us on twitter @youdbetterwork

The Good Deed Bank

"A life which ends with death is a worthless life" [Paulo Coelho]

Gaurav's Weblog

Just another WordPress.com weblog

Observe! Analyse! Understand!

Just another WordPress.com site

melactually

Just another WordPress.com site

es te.

Just another WordPress.com site