Eu sou Ieva :)


Olā! 🙂

Pirmie sveicieni no Porto! 😉

Jā, esmu vietā, kur, salīdzinot ar manu iepriekšējo atrašanās vietu, ir aptuveni 20 līdz 30 grādu starpība, blakus ir upe ar sešiem milzīgiem tiltiem, kur otrā krastā ir viena vīna darītava pēc nākamās, nedaudz tālāk ir okeāns, apkārt skan melodiska valoda un saule mūs mīl biežāk, nekā Latvijas saule vasarā… un, jā, šī skaitās Portugāles ziema, by the way!

Šobrīd liekas, ka labāku izvēli savām ERASMUS studijām nebūtu varējusi izvēlēties, jo, pirmkārt, esmu atmodusies no sava ziemas miega un tā saucamās “ziemas depresijas”, kad kājas ir slapjas neatkarīgi no diennakts laika; otrkārt, esmu sajūsmā par visu apkārt notiekošo, ieskaitot valodas skanējumu un cilvēku atsaucību, jauniegūtajiem draugiem un, treškārt, kas varētu šokēt pat manu māti (man tā šķiet), es gribu mācīties! 😀 Man ir enerģija un nav īsit, kur to likt pagiadām, tāpēc pa dienu tiek nostaigāti kaut kādi padsmit kilometri… 🙂 Un, jā, mīļie un dārgie ViA pasniedzēji, kas varbūt lasīs kādreiz šo ierakstu, es jums saku: “PALDIES! Paldies, ka uzticējāties un atsūtījāt šurp! Un uztraukumiem nav pamata… ViA gars mīt arī šeit! 😉 ”

Dārgās dāmas, kas, iespējams, brauks šeit ciemoties… lūdzu, es jūs ļoti lūdzu – NEŅEMIET augstpapēžu kurpītes! Man būtu ļoti žēl redzēt tās šeit nobeidzamies un jūs kunkstam sāpēs… Te ir vieta, kur praktiskums tiek vērtēts visaugstāk – kediņas, sandales, botiņas – jebkas, kam ir vai nu platformiņa vai arī stabila virsma pastaigām pa Porto būs īstie apavi!

Lūk, kādi izskatās mani papēži pēc VIENAS nakts “ballējoties” un mēs pat nenācām ar kājām mājās, bet gan paņēmām taksi… :p Tiesa gan – manas kājas no rīta nesāpēja, bet tas ir izskaidrojams ar to, ka mēs jau bijām tik daudz izstaigājušas riņķī apkārt, ka kājas jau bija labi pieradušas… 🙂

Eh, bet pilsēta ta KĀDA! WoW!!! Vēl arvien ik pa brītiņam jūtos kā tūrists, jo neticās, ka es patiesi spēju atrasties šeit… Šauras, bruģētas ieliņas, daudz svaiga gaisa, ūdens riņķī apkārt, staltie un varenie tilti viens pēc otra rindiņā vien, skats no augšas, gaisa tramvajiņi, kas vizinās šurpu turpu, cilvēki, kas atskatās, jo mēs JAU, viņu ziemā, esam ģērbušās svārciņos, vīriešu komplimenti (ne tie izcilākie gan, bet tomēr) kliedzot pakaļ uz ielas… 😀

Advertisements

Par Evie
Interesting personality with wide heart and glorious smile.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Confessions of a Pseudo-Gaysian Suburban Dad

Thoughts on gender, race, parenting, and theater

mugursoma.lv

Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis. /M.Čaklais/

100 Days of Sunshine

Chasing the Sun around the Globe

Katie-Jane Cockerill

Adventurer, Explorer, Geocacher, Photographer, Traveller, Animal lover, Blogger, Camper

Broadcast Journalism

School of Creative and Cultural Industries, University of the West of Scotland

You'd better work

A guide to getting into and staying in the media! Hints, tips and advice on how to truly appreciate you and be your best both in and out of work! Written by Simon Wright @spimon - follow us on twitter @youdbetterwork

The Good Deed Bank

"A life which ends with death is a worthless life" [Paulo Coelho]

Gaurav's Weblog

Just another WordPress.com weblog

Observe! Analyse! Understand!

Just another WordPress.com site

Vīteņa/Vietiņa

# Gleizdi #ViņiDaraTā

melactually

Just another WordPress.com site

es te.

Just another WordPress.com site

%d bloggers like this: