Nelietība…

.. nu, jā, izrādās, ka stipendijas kokos vis neaug…

Lai gan ViA stipendijai jau sen esmu atmetusi ar roku, viegli klanoties nr.1 studenta priekšā un kožot vaigu par laiku, kad tādas uz kursu vēl bija divas, tomēr nebūt nebiju piemirsusi par sava dārgā un lolotā pagasta stipendiju…

 

Kad tika izpildītas visas akadēmiskās prasības, lai saņemtu dāsno “palīdzīgo roku” nabadzīgākajai tautai no visām – “studentijas iemītniekiem”, tad izrādījās, ka arī tur likumi mainīti par labu tiem, kas invalīdi, bāreņi, paši ar bērniem vai zobiem un nagiem izcīnījuši trūcīgās ģimenes statusu…

Dzīve jau uz vietas nestāv un tagad, kad situācija mainījusies arī “šajā pusē”, tad izrādās, ka visas stipendijas un finansiālā palīdzība viļņojas birokrātijas un gudru terminu jūrā, jo redz “maznodrošināta ģimene” nav tas pats, kas “trūcīga ģimene”… Jā, jā, lielākā daļa jau noteikti paši visi to zina un spēj vien tagad nogrozīt galvu par manu neaptēstību, bet jel saprotiet, ka manā latviešu valodas krājumā “maznodrošināts” un “trūcīgs” ir gājuši kā sinonīmi roku rociņā jau kopš brīža, kad apjēdzu savā smadzeņu podā vārda “sinonīms” nozīmi!

Well, anyway… kā nākamo izglītību apgūšu jurusprudenci un tad pati meklēšu visādus “melnos caurumus”, pa kuriem izlīst… Bet, jā, žēl ir visus – gan teicamniekus, kam jādala stipendijas ar dzīves pabērniem, kas akadēmiskajā procesā to nav pelnījuši, gan arī tos, kam naudiņa patiesi IR vajadzīga, bet tai klāt netiek abu iepriekš minēto kategoriju cilvēku dēļ un jākaļ sevi kredītu un aizņēmumu važās… 😦