DRAUGI (!!!)


Jau kopš bērnības sapņoju par to, ka man būtu tikpat daudz draugu kā maniem vecākiem un teikšu godīgi, ņemot vērā to, ka man vēl ir lielāka daļa dzīves priekšā, es domāju, ka varētu teikt, ka mans sapnis ir piepildījies…

Ui, manu draugu loks ir plašs – sākot no Amerikas viena krasta līdz pat Austrālijai – vismaz garumā tā sanāk, par platumu gan nebūtu tik pārliecināta, ja vien nedomājiet, ka Santa Klauss arī ir savējais čoms.

Mani draugi ir unikāli un kolosāli, katrs savās īpatnībās un dīvainībās dzīvodami, ir padarījuši manu dzīvi vienreizēju! 🙂 Grūtības sagādā kontaktu uzturēšana, tomēr tas tikai norāda uz to, cik tā ir cieša un svarīga abām pusēm! E-pastā krājas virtuālās vēstules, uz sienas tiek piespraustas arvien vairāk pastkartes un otrādi!

Un šis ieraksts šorīt top, jo man negulējās, jo nevarēju satraukumā apturēt savu nerātno sirdi, jo zinu, ka šodien atbrauks četri fantastiski cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ ir tuvi manai sirsniņai – katrs citādākā – īpašākā veidā. Vēl jāiztur lekcijas un tad jau pēc kādām 6 stundām atkal sastapsimies… Eh, BISS ir bijis viens no manas dzīves lieliskākajiem notikumiem un es turu īkšķus, lai tās draudzības, kas tika veidotas TUR, saglabātos vēl ilgi, ilgi… :*

Un rītdien būs lielā regeja ballīte! Ja nebūs lielā, tad regeja noteikti! 🙂 Ha-ha-haaaa!!!

Hey, bet arī Tev tak šodien varētu būt laba diena!!!

P.S. Ņemu savus vārdus atpakaļ par vīriešiem rūtainos kreklos – some really CAN pull it off! 😉 (nu, tā, ka izskatās labi, nevis uzreiz jāvelk nost!)

Pãrvãcies uz labãkiem medibu laukiem….


Mans dators ir pacelis savas pecinjas un atteicies no turpmãkas sadarbibas, diemzhel! Nekas jau nav muzhigs, bet tik un ta zhel… Kaut kad drizuma centishos vinju reanimet un sashtellet vienkopus, tomer ceribas, ka tas notiks pavisam driz, ir pavisam mazas… Bet lidz tam – kljushu par savas skolas datorklases mebeli un turpinashu rakstit bez garumzimem, jel piedodiet latvieshu valodas perfekcionisti! 🙂

Lai Tev laba diena, draugs!

Uzliec kadu labu muzikas gabalu un atceries svetãko no datorpasaules likumiem – VIENMER VISU saglaba divãs vietãs, ja?! Pasaudzesi i savus nervus, i  savu sirsninju no liekiem krenjkiem… 🙂

Ievish

Jaunā slimība…


Viss! Es esmu apmāta! Jaunās tehnoloģijas mani ir savaldzinājušas… Es vairs pat nespēju ielūgumus uz ballīti izsūtīt kā normāls cilvēks – taisu mini-kolāžu… 😀

Lūk, kas notiek ar cilvēkiem, kas Photoshopu nekad iepriekš nebija izmantojuši:

– Viņi pamēģina un nesaprot, par ko te tik liela brēka un sajūsma?!

– Līst lietus un viņiem nav ko darīt, tāpēc izštuko dod Photoshopam vēl vienu iespēju, bet sanāk tikai sevi nokaitināt;

– Atrodas izcili laba pamācība par to, ko un kā darīt iekš tā zvēra un viss – we are hooked!

– Pēkšņi vairs nav labākas programmas par Photoshop, HandFree, Adobe Illustrator un citiem Adobe sataisītajiem brīnumiem un vairs nekas netiek darīts old fashion way – TIKAIcaur kompīti un sarežģītajām programmām…

Bet teikšu godīgi – no visām slimībām/apmātībām, šī ir visjaukākā un sirdi mierinošākā… 😉 Lai slavēts DARBS!

Fake Live [Project da Silva]


Portu Universitātē apgūstam Multimediju kursu, kas pagaidām liekas viens no izaicinošākajiem, interesantākajiem un arī smagākajiem kursiem, kādus es esmu līdz šim mācījusies. Protams, protams, tur savu iespaidu atstāj arī fakts, ka, pirmkārt, ar tehniku esmu vien uz Jūs, un, otrkārt, esmu bijusi par maz ieineteresēta dažādās programmās, kas viedotas, lai pārveidotu un “pielabotu” attēlus.

Šis kurss sastāv no 4 galvenajām iedaļām:

– Video. Kursa beigās atzīmi veidos 4 vai 5 daļas un video ir viena no tām. Lai iegūtu izcilu vērtējumu video, tad ir jāpiedalās visās lekcijās, jāapgūst Televīzijas studijas darbības principi, jāpilda sev iedalītā loma. Es un Jolanta esam “camera-ladies”, tātad mūsu lomas izpilde ir doties uz filmēšanām, kas nepieciešamas un apgūt video tehnikas pamatprincipus, video un skaņas apstrādi.

Pēdējais darbs – “Dzīvais” šovs par mūziku. Šim šovam tiek sagatavoti gan viesi, gan mūzika, kā arī “fake live” [“viltus dzīvais”] ieraksts, ko vari skatīt mazliet zemāk. Vēl tajā būs redzamas intervijas ar mūziķiem, kā, piemēram, Long Way to Alaska” [Gan Susanu Silvu, gan “Long Way to Alaska” vari skatīt šī bloga “Mūzikas” sadaļā, ja nu ir interese], kā arī vēl vienu, pagaidām nezināmu grupu, kuru dosimies filmēt šodien.

– Dizains. Kursa daļa, kurā maz, kas ir darīts, patiesību sakot, bet kura visvairāk uzdod uz nerviem. Skolotāja ir mazliet “interesanta” un “ar putniem”, bet šķiet, ka viņai piedienas. Kā dizainera un pasniedzēja viņa šķiet ĻOTI zinoša un galu galā – that is all that matters, vai ne? Saka, ka daudziem ir pie viņas problēmas viņas rakstura īpatnību dēļ, bet mums ar Jolantu viss ir labi, tāpēc, ka saņēmām vitāli svarīgus ieteikumus, kā ar viņu apieties. Pie viņas apgūstam “Photoshop” (tici vai nē, bet dažas nedēļas atpakaļ, sāku tādu izmantot pirmo reizi!) un papildinājumā arī “Free Hand”. Noteikti, ka varētu vēl piešaut klāt Adobe Illustrator, bet jau tā šobrīd liekas, ka visi rīki ir par daudz… vairs īsti nevaram orientēties.

Sākotnēji nācās izvēlēties vienu pastkarti un tad, izmantojot informāciju, kas ir UZ tās, izveidot interaktīvu pastkartes mājaslapu. Pirmajā reizē tai bija jābūt statiskai un visām darbībām aprakstītām uz atsevišķas lapas. Mēs izvēlējāmies “BISS2011” flaijeri

Tālāk, darbs izskatās mazliet līdzīgi šai lapai (nav nekas spožs, bet nav arī pabeigts. Bez apraskta ir amzliet grūtāk saprast katra elementa darbības principu un nepieciešamību)

– Tehnoloģija. Šī ir MANA mīļākā kursa sadaļa, jo ar video un televīziju jau prakses laikā strādāju, bet šeit – ugh… jauna programma, jaunas iespējas un INTERESANTS materiāls. Pasniedzējs arī ir ļoti jauks un izpalīdzīgs, tāpēc

problēmjautājumus ir viegli atrisināt. Šeit strādājam ar “Adobe Flash” un gala uzdevums ir apvienot gan dizaina, gan tehnoloģisko nodrošinājumu, veidojot mājaslapu par mūziku.

Izlēmām paņemt kaut ko padīvainu – “Underground” nevis kā mūzikas žanru, bet gan kā”ne(mazāk)zināmās grupas” un tagad strādājam pie visām stilistiskajām lietām, pie lapas darbības un tā, lai darbotos arī podziņas. Šķiet viegli? Pamēģini to pašu izdarīt, ja Tev nav datora peles un jāstrādā ar louzy touchpad, ja nekad neko tamlīdzīgu neesi darījis un par programmēšanu zini tikai programmēšanas valodas nosaukumus! Bet mēs tiekam galā un KĀ VĒL!!!

– Teorija. Nu, kā gan citādāk, lai pamoka studentus, a? Protams, ka ar lielo entuziasmu un prieku, ar kādu nākam uz lekcijām, šiem nepietiek, tāpēc obligāti vajag pamocīt ar tādu “atķeksējamo” lietu kā teorijas eksāmens. Pfff… vēl cīnamies apr to, lai pasniedzējs pārdomātu, bet kas zina – viņš arī ir sava garastāvokļa vergs!

Kā redziet – vēl esam sveikas, dzīvas un veselas! 🙂 Un manī briest idejas, kā uzlabot “MSŽ” turpmākajiem gadiem… mazas, bet spītīgas idejas – you’ll see!!!

Nenosūtītās vēstules…


Jau gadiem ilgi rakstu cilvēkiem vēstules un kartiņas, jo tīk nosūtīt daļiņu sevis, daļiņu savu domu un kaut ko taustāmu un vajadzības gadījumā – plēšamu un iekurināmu.

Ir vēstules, kas ir sasniegušas savus adresātus, ir tādas, kas ir noklīdušas pasta kantoru noputējošajos plauktos un ir tādas, kas ir saglabātas piezīmju bloknotiņos, starp grāmatu lapām un uz salvešu stūriem, apskarandušas un netīras, noplukušas, bet līdz savam adresātam tā arī nav nonākušas.

Kāpēc? Jo man ir bijis, ko teikt, bet pārsteidzošā kārtā prāts ir apjautis, ka nav īstais laiks, lai to nosūtītu; Ka otrs cilvēks nav pelnījis tik atklātu/šausminoši patiesu un/vai emocionālu vēstuli – kā nu kurā gadījumā!

Jo reizēm tās ir vairāk domātas man pašai, lai pieminētu gan darīto, gan cerēto un sapņoto, kā arī jau izsapņoto un nepiepildīto. Tās ir zāles balodīša dvēselītei un šodienas “attīrīšanās” laikā atradu divas vēstules, kuras ir pelnījušas tomēr nonākt pie to adresātiem. Viena nonāks kādas nedēļas laikā kopā ar pēdējā laika papildinājumiem, bet otro vari lasīt mazliet zemāk…

Vārdi ir mainīti, jo pati vēstule, atklāti sakot, nav gluži Tavas uzmanības vērta… tā vairāk ir humoram un atgādinājumam par to, ka arī tad, kad cilvēks cieš, kā tajā brīdī šķiet, nāves mokas un sirds vairs nav īstajā vietā, jo kāds to ir (excuse my french) aizdirsis, ir veidi kā sevi pažēlot un gadus trīs vēlāk – pat sasmīdīnāt…

——————————————————————————————————————————————————-

“Misteram

Šobrīd pieminu Tevi ar drūmu domu…

Nespēju nedomāt par to, cik daudz no sevis tiku ielikusi mūsu attiecībās, cik daudziem saviem principiem pārkāpusi… Bļin, mužik, Tu domā, ka ir viegli kādam uzticēt savas dzīves grēkus un grēciņus; justies labi, ka Tevi kāds saprot, lai vēlāk divtik viltos un kā pļauku ģīmī dabūtu tekstu, ka “baidies, kar ar Tevi izrīkosies tāpat kā pagātnē, kad biju stulba gosniņa, izrīkojos ar kādu citu?

Taču nebēdā  -> Tevi es nevainoju! Pati vien beigu beigās salūzu pret Taviem centieniem, jo negribēju  būt “vēl viena”, kas lauž Tavu sirdi, pacietu visus Tavus “domugraudus” un “pērles” par to kā man vajadzētu mainīties, cenšoties atrast kādu iemeslu, kāpēc Tu to vēlies… un es sapratu, ka, lai gan no vienas puses izskatījās, ka Tu vēlies mani uzlabot, Tu patiesībā gribēji mani mainīt….

Tu patiesībā nejūties ērti tāds, kāds Tu esi – stīvs, no citiem cilvēkiem norobežojies, sakot, ka pēc paša izvēles, tāpēc izštukoji, ka arī mani vajadzētu tādu padarīt…. Nafig man pārmest tās īpašības, kuras sākumā teicies mīlēdams? Neesi pašpietiekams? Baida sieviete, kurai Tu neesi pasaules naba?

Patiesībā, Mister, Tu mani nemaz nebiji pelnījis! Tādas kā Elīna un Madara ir īstās Tev, bet pat tās pamanījās notīties… Paliec vien Tu pats ar savu sapni par Justīni… Lai Tev labi dzīvojās ar savu “mājas zeķi”! Es esmu pasaules pilsonis un tur arī kādu mīlēšu…”

Swedish Proverb


"Just because her eyes don't tear, 
doesn't mean her heart doesn't cry. 
And just because she comes off strong, 
doesn't mean there's nothing wrong!"

Mini iedvesma


“Es lepojos ar to, ka man ir tā akadēmiskā un daudzpusīgā izglītība, kuru varēja iegūt padomju laikos.  Es pabeidzu Kijevas Vieglās rūpniecības institūtu, vēlāk – aspirantūru, bet aizstāvēju disertāciju Sanktpēterburgas Tehnoloģiju un dizaina institūtā. Institūtā mēs nebeidzami gaudāmies par to, ka jāapgūst materiālu pretestība, teorētiskā mehānika un siltumtehnika, kas šķietami mums nekad nevarētu būt vajadzīgas. toties tagad esmu pateicīgs liktenim – tas PAPLAŠINA APZIŅU, attīsta smadzenes. Mums paveicās – no mums izveidoja erudītus daudzās jomās. Pēc tam sākās pašizglītošanās un kursi – psiholoģija, mākslas zinātne, sabiedriskās attiecības, ekskursiju vadīšana, arhitektūras un mākslas vēsture. Tie bija nopietni kursi – iestājoties uz vienu vietu kandidēja pieci cilvēki. Es nekad neprātoju, vai tas man jel kā noderēs karjerā vai nenoderēs. Kad aizrāvos ar psiholoģiju, bet vēlāk arī ar socioniku, es ne tuvu nespēju iztēloties, cik ļoti man to vajadzēs darbā ar privātajiem klientiem. Es vienkārši esmu zinātkārs. Man ir ļoti daudz interešu. Lai arī šaudījos uz visām pusēm, pēc tam, jau pēc 36 gadu vecuma, gūtās zināšanas saplūda vienotā veselumā. Aizraušanos ar garīgajiem jautājumiem pat nepieminu. Kā tad bez tā? Tas ir pamats, jo jāizprot sava vieta dzīvē un jāspēj vismaz kaut kādā mērā pietuvoties atbildei uz vaicājumu – KĀPĒC

[Konstantīns Bogomolovs, “Lilit” aprīlis, 2011]

Es ar cenšos dzīvot pēc idejas, ka viss, kas notiek tagad will make sense in the future… No vienas puses – kas gan mums, cilvēkiem, atliek, kā vien paļauties uz to, ka viss, kā dēļ esam pūlējušies nepaies bez ievērības, ka tas noderēs, ka mēs to izmantosim nākotnē, ka tas atļaus tikt pie tik ilgi kārotā… Cerība – jā, tā ir tā, kas visu vēl notur savās vietās… 🙂

Good luck to you, good luck to… well, all of us!

Confessions of a Pseudo-Gaysian Suburban Dad

Thoughts on gender, race, parenting, and theater

mugursoma.lv

Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis. /M.Čaklais/

100 Days of Sunshine

Chasing the Sun around the Globe

Katie-Jane Cockerill

Adventurer, Explorer, Geocacher, Photographer, Traveller, Animal lover, Blogger, Camper

Broadcast Journalism

School of Creative and Cultural Industries, University of the West of Scotland

You'd better work

A guide to getting into and staying in the media! Hints, tips and advice on how to truly appreciate you and be your best both in and out of work! Written by Simon Wright @spimon - follow us on twitter @youdbetterwork

The Good Deed Bank

"A life which ends with death is a worthless life" [Paulo Coelho]

Gaurav's Weblog

Just another WordPress.com weblog

Observe! Analyse! Understand!

Just another WordPress.com site

melactually

Just another WordPress.com site

es te.

Just another WordPress.com site