Lūk, noskatījos šodien ļoti iedvesmojošu video par Latviešiem (tīšuprāt rakstīšu te ar LIELO burtu), kuru vecāki kādā savā dzīves posmā ir pieņēmuši lēmumu doties projām un atvases ir audzinājuši aiz “Atlantijas dīķa” vai kur citur – kā nu kuram ir izdevies. Bet bērni audzināti Latviskā garā, pārzina ne tikai kultūru un valodu, bet arī senās senču tradījas – pat labāk par dažu labu manu draugu.
http://vimeo.com/24686897
Cilvēk, ja Tev nav žēl 13 minūtes sava dienas laika, tad paskaties gan! 😉
Interesanti, kā mūsu valdība (pēc tā, ko es pēdējā laikā esmu dzirdējusi) liek šķēršļus šeit atgriezties tiem, kas agrāk ir izceļojuši un vēlas iegūt dubultpilsonību vai kuru bērni ir tik ļoti optimisma pārņemti, ka vēlas iegūt iespēju uzturēties un veidot savu dzīvi Latvijā, neskatoties ne uz ko… Drīzumā šķiet pieņems likumu, ka, ja dodies uz ārzemēm strādāt, un, pēc tam atgriežoties, vēlies strādāt Latvijā, tad Tev būs tik un tā jānomaksā nodokļi arī šeit. Skumji, jo tā aizies secen arī naudiņa no tādiem cilvēkiem, kas ir devušies peļņā, lai atvērtu savus uzņēmumus šeit. Atpakaļ neatbrauks arī tie, kas prom ir bijuši ilgāku laika periodu un nav tādas naudas summas, ko nomaksāt. Un ko darīt jauniešiem, kas vēlas tikai pamēģināt savus spārnus izplest citur, lai, atgriežoties mājās, ieviestu jaunas vēsmas un palīdzētu ar savām zināšanām savai valstij un tautai? Tik sasodīti daudz nepārdomātu lēmumu. Godīgi sakot, pašai arī šobrīd nav sajēgas par to, kurš likums patiesi ir bīstams un kurš vēl nav sasniedzis savus apmērus, tomēr tā ir viena no lietām, kam gribētos pieķerties, kad atgriezīšos mājās.
Es domāju, ka ir jārada pēc iespējas labākas darba iespējas šeit, lai cilvēkam būtu iespējas palikt un ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Ja kāds tomēr vēlas izbraukt, tad tā ir viņa un TIKAI viņa darīšana. Latvijai kā rūpīgai māmuļai tomēr būtu jātur savs klēpis vaļā visiem tās bērniem un pabērniem. Katrs reiz kļūdās un ikvienam pienākas otra iespēja, jo īpaši, ja jaunībā pieļauta kāda kļūme… un vēlāk gribās atgriezties… Turklāt ir vērts paskatīties, cik daudzi cilvēki, kas pabijuši ārzemēs tomēr dara labu Latvijai (drošvien lieki būtu piebilst, kur mitinājās mūsu ex-preidente V.V. Freibeirga, vai ne?)
Bet šī raksta galvenā doma tomēr ir:
LEPNUMS par savu zemi un tautu;
PRIEKS par to, ka IR cilvēki, kas uztur Latvju tradīcijas un valodu arī ikdienas rituālos – kaut vai nēsājot dzintara krelles, dejojot Latviešu tautu dejas un praktizējot tradīcijas.
un nelielas SKUMJAS, ka ne visi man zināmie draugi, radi un paziņas pieturas pie sentēvu tradīcijām, to kopšanas un nodošanas tālāk mantojumā saviem bērniem…
CERĪBA pamainīt vismaz savu dzīvi šajā sakarā. Ir tik daudz veidu, kā to darīt, kur izpausties – sākot jau ar Latviešu tautasdziesmu un danču apguvi, valodas izkopšanu, vēstures pārlasīšanu, simbolikas izpratni un lietošanu ikdienā, bērnu un draugu audzināšanu un izglītošanu, augstu paceltu galvu par savu piederību un tik daudz kā vēl…
Latviete no Porto 🙂
Šajā attēlā sarkanums vairs nav tik ļoti redzams, bet orģinālā pirmās dienas versija bija bloddy mary red – nu tā, ka liekas, ka kāds asinsvads noteikti ir plīsis… pfff… Vienu vārdu sakot – man vajag human hamster ball (skatīt attēlu zemāk), kā nesen izteicās kāds draugs.
Mazā hameleona piedzīvojumi 
Pēdējie vārdiņi: