Kā būtu, ja būtu… ?


FxCam_1367794380771Katru dienu pavadu gandrīz stundu braucot metro uz un no darba. Reizēm snauduļoju, reizēm lasu grāmatu, citreiz vienkārši klausos mūziku un vēroju cilvēku plūsmu… Reizi pa reizei nododos pārdomām par savu dzīvi, kur esmu, kā esmu šeit nokļuvusi un ko man gribētos mainīt. Ja ne tas pēdējais posms – ko gribētos mainīt – tad visā visumā teiktu, ka šādas pārdomas nav sevišķi veselīgas…

Vakarnakt vairākas stundas pētīju darba piedāvājumus gan Latvijā, gan Londonā (neuzdrošinājos pat atvērt citu valstu piedāvājumus, lai izvairītos no kārdinājuma), jo esmu gatava pārmaiņām – kaut kam, kas sapurinās… Tā laikam ir tā lielākā problēma ar mani un man līdzīgajiem, kas dzīvo ātri, riskējot un piepildot dzīvi ar košumiem, cilvēku gūzmu un piedzīvojumiem, – mums ātri viss apnīk… 😦 Un sāku atkal pieķerties domām par to, kas ir izdarīts, ko vēl gribētos paveikt, kur gribētu pabūt, kāpēc esmu šeit un kas pie tā vainojams? (Pareizā atbilde pati, visu pati!)

Interesanti, ka vidusskolu un augstskolu pavadīju uzticīga žurnālistikai, paralēli iebāžot degunteli arī pasākumu vadīšanā un organizēšanā. Lūk, arī pirmā nopietnā manas dzīves alternatīvā izmaksa – kur un ar ko es tagad būtu, ja tomēr būtu iesniegusi papīrus arī tūrismā? Ironiski, bet lielākā daļa darba pieredzes man ir tieši viesmīlībā… Kas būtu noticis, ja nebūtu tikusi budžetā un tomēr BŪTU paņēmusi savu Gap Year…? Vai es būtu ātrāk atradusi sevi un to, ko vēlos darīt? Vai būtu iepinusies lielākos maldu mudžekļos? Es vienmēr būšu pateicīga Valmieras aurai un dvēselei, saviem pasniedzējiem, kas iedvesmoja, un draugiem, kas atbalstīja un uzšāva pa pēcpusi, kad vajadzēja, bet one can’t stop to wonder…

Kas es tagad būtu, ja būtu pieņēmusi 2. kursā darba piedāvājumu no pasniedzēja, kas redzēja manu potenciāļu un domu lidojumu? Vai es tagad būtu pilntiesīga žurnāliste? Vai arī I would have crashed and burned gluži kā Ikars, kas pielidojis saulei daudz par tuvu? Kas būtu noticis, ja es nebūtu piekritusi pieņemt darba piedāvājumu no cita pasniedzēja, uzsākot 4. kursu? Vai es būtu ar visu diplomu kabatā? Vai es būtu laimīgāka vai, iespējams, tikai ātrāk devusies prom naudas problēmu dēļ?

Vai es būtu laimīgāka, ja būtu palikusi Latvijā un ļāvusi ģimenei pašai kārtot savas likstas un palikusi skatītājos no malas? Interesanti, bet šis laikam ir vienīgais jautājums par kuru man NAV šaubu! Es nebūtu laimīgāka, bet mana dzīve būtu mierīgāka (un daudz garlaicīgāka). Būtu mazāk problēmu, bet nebūtu arī tas rūdījums. Es vilktu dzīvību tā vietā lai dzertu no pasaules dzestrās dvašas…

Reizēm liekas, ka savā dzīvē par maz esmu darījusi un, jā, vienmēr var vairāk, bet tā jau ir tā lieta ar pagātni – neko vairs nevar mainīt! Var tikai pieņemt to, kas ir bijis un izmantot savā labā! Un taisnība bija tam cilvēkam, kas teicis, ka nožēlo vien to, ko nav darījis… Arī ar mani tā ir… Nožēloju, ka nav tā bakalaura grāda vēl kabatā (bet būs, būs!), nožēloju, ka par maz esmu ceļojusi (vairāk kā dažs labs, bet krietni mazāk kā Ieva pēc 5 gadiem), noželoju, ka jau agrā, pavisam agrā jaunībā nesapratu sevi labāk un “pa ceļam”  esmu sāpinājusi daudz labu cilvēku.

DSC_4596 (2)Reizēm šausminos, ka nespēju mācīties no citu kļūdām, reizēm pat ne no savējām, un sanāk uzkāpt vienam un tam pašām grābeklim vairāk kā tikai vienreiz. Tikai tagad saprotu, ka jau gadus piecus atpakaļ es un daži no man tuvākajiem draugiem centās mani piesiet vienai vietai, vienam cilvēkam, jo uzskatīja to par pareizu. Jā, pareizu viņiem, bet ne man! Un esmu TIK ĻOTI pateicīga par to, ka man ir tādi vecāki, kādi ir manējie, kas uzreiz saprata, ka viņu bērns ir pasaules staigātājs, citu zemju bradātājs, piedzīvojumu meklētājs, koķete un nemiera gars. Žēl, ka ne vienmēr esmu klausījusies, jo IR bijušas reizes, kad esmu norimusi, kaut arī būtu vajadzējis lidot! Tik daudz, daudz reižu…

Vai es būtu tā persona, kas es esmu šobrīd, ja kaut viens gabaliņš iztrūktu? Ja nebūtu Vidzemes Augstskolas manā dzīvē, bet būtu bijusi Stradiņu Universitāte? Ja nebūtu nospļāvusies par noteikumiem, ka ārzemju praksē dodas tikai pēc otrā studiju gada, un nebūtu devusies uz mazo, dīvaino studiju Birmingemā? Ja būtu apstājusies pie saviem plāniem un sapņiem par Portugāli pie pirmajiem šķēršļiem, kā rezultātā nebūtu satikusi Lucia Moniz vai iepazinusi savus sirdsdraudziņus? Vai es būtu priecīgāka ar oficiālo izglītības dokumentu kabatā, bet nesatikusi tos kolosālos Paralimpisko spēļu cilvēkus? Vai tagad nesurstētu acis, ka netieku uz Ziemas Olimpiskajām spēlēm?

Ak, Dievs! Ir tik daudz brīnumu, kas ar mani notikuši! Ir tik daudz cilvēku, kam esmu pateicīga! Ir tik daudz kļūdas pieļautas, kuras nespēju nožēlot, un ir tik daudz pareizu lēmumu pieņemts, ka nespēju vien nopriecāties par savu tālredzību… 🙂 Bet mēs visi zinām šo skaudro dzīves patiesību – it is a 50/50 chance, isn’t it?

 

Advertisements

Par Evie
Interesting personality with wide heart and glorious smile.

One Response to Kā būtu, ja būtu… ?

  1. Atpakaļ ziņojums: Mazā hameleona piedzīvojumi

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Confessions of a Pseudo-Gaysian Suburban Dad

Thoughts on gender, race, parenting, and theater

mugursoma.lv

Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis. /M.Čaklais/

100 Days of Sunshine

Chasing the Sun around the Globe

Katie-Jane Cockerill

Adventurer, Explorer, Geocacher, Photographer, Traveller, Animal lover, Blogger, Camper

Broadcast Journalism

School of Creative and Cultural Industries, University of the West of Scotland

You'd better work

A guide to getting into and staying in the media! Hints, tips and advice on how to truly appreciate you and be your best both in and out of work! Written by Simon Wright @spimon - follow us on twitter @youdbetterwork

The Good Deed Bank

"A life which ends with death is a worthless life" [Paulo Coelho]

Gaurav's Weblog

Just another WordPress.com weblog

Observe! Analyse! Understand!

Just another WordPress.com site

Vīteņa/Vietiņa

# Gleizdi #ViņiDaraTā

melactually

Just another WordPress.com site

es te.

Just another WordPress.com site

%d bloggers like this: