Laužot stereotipus


Nu jau ir aizritējuši krietni divi mēneši kopš esmu atgriezusies Tēvzemē un par 3 mēnešiem Anglijā vairs liecina vien pārliecība, ka vasara nav aizvadīta velti un smuks ieraksts manā dzīves aprakstā (CV). Nākamnedēļ atgriežas pēdējā kursabiedrene no „mūsējiem”, kas tad vismaz pagaidām noslēdz šo „Erasmus” -„Brit Asia TV” -Latvija ciklu un aizvien biežāk liek iedomāties par lietām, kas piedzīvotas, tāpēc šoreiz mazliet mazāk par pašu praksi, bet vairāk par saziņu, saskarsmi, idejām un stereotipiem, kas lauzti un tiem, kas izrādījušies patiesi.

Stereotips nr. 1. „Indieši vēlas apprecēties ar Eiropas meitenēm, lai dabūtu vīzu.”
Manā un vēl dažu manu darba kolēģu praksē šis stereotips palika nelauzts un ieguva realitātes nokrāsas. Kādu dienu mana kolēģe un mājas draudzene Espe (Esperansa no Spānijas) smejoties stāstīja to, kā viens no indiešu interniem prasījis, vai viņa nebūtu tik jauka un ar viņu neapprecētos līdz šī gada novembra sākumam vai ļaunākajā gadījumā līdz nākamā gada janvāra sākumam. Espe ir krāšņa, skaista un kolosāla meitene, kurai piemīt arī laba sirds, bet bija skaidrs, ka šī ideja viņu ne tikai smīdināja pati par sevi, bet arī bija kā joks… tāpēc zināma veida takta izjūta viņai šajā situācijā nebija pa prātam, jo smējās viņa ilgi un dikti, un, godīgi sakot, nav jau arī brīnums. Ja bija viena lieta, kas Espi kaitināja visu prakses laiku, tad tā bija uzstājīga uzmācība, ar kādu viņu vajāja viņu kanāla īpašnieks Misters Bals un precību lūgums ierindojās uzreiz aiz vajāšanas. Kāpēc tikai otrajā vietā? Jo interns, kas lūdza Espes roku un pasi, pēc tam pārmetoties arī uz citām meitenēm, tajā skaitā – mani, bija mūsu studijas „mīlulītis” – Džadžars. Jauks, sirsnīgs puisis, kas ieradies Anglijā mācīties, nespējis apvienot mācības ar darbu, beigu beigās nevarējis atļauties arī mācību maksu un zaudējis iespēju pagarināt vīzu, jo no skolas izstājies. Janvārī bija jāatgriežas mājās, jo māte apslimusi un bez vīzas arī nekādu cerību uz atgriešanos.

Tad, kad bija „situsi mana stunda”, tad nedz smējos, nedz izrādīju kaut niecīgākās izsmiekla pazīmes, jo, pirmkārt, jau biju gatava, ka kaut kas tāds varētu tikt arī man jautāts, otrkārt, abi bijām jau sadraudzējušies un patiesi jutu viņam līdzi. Džadžars ir vienīgais, no man iepazītajiem indiešiem, par ko diemžēl teiktu, ka sevišķi spoža nākotne viņu negaida (zinu, ka skarbi, tāpēc atvainojos), jo viņš nebija apveltīts nedz ar spožām idejām un prāta spējām, nedz degsmi un rīkļu rāvēja gēnu, nedz arī izskatu vai bagātu ģimeni. – vienkāršs, jauks un sirsnīgs, pakalpīgs puisis. Lielākoties pundžabi/hindu kultūras pārstāvji, ar kuriem es iepazinos bija veiksmīgi savā jomā, jau kaut ko sasnieguši vai vismaz ar spožām nākotnes iespējām, jo nesēž un neko no dzīves negaida – viņi zina, ka tā viņiem neko nav parādā, tāpēc strādā un paši visu paņem. Izpelnījos pateicību un sirsnīgu smaidu, par to, ka nesmējos, acīs skatīdamās, kam sekoja skumjš kucēna acu skatiens, „so I brought out the BIG guns” un paskaidroju, ka tas ir pretlikumīgi kā Latvijā, tā arī Anglijā, nemaz nerunājot par to, ka mājās mani jau gaida vienas attiecības. Redz, Džadžara lielākie argumenti bija tādi, ka viņš nevienai no mums nepieskarsies nedz seksuāli, nedz jebkādā citādā veidā; mums neesot pat jādzīvo kopā; viņš varētu samaksāt to naudiņu, kas ir viņam palikusi pāri no mācībām un to, kas ir iekrāta (pretlikumība šajos argumentos pieauga arvien vairāk un vairāk…), kam sekoja paziņojums: „Tu neuztraucies – Tev nebūs jābrauc kopā ar mani uz Indiju, jo mums līgavas mājās ir jāatrāda tikai tad, ja viņas ir indietes…” Ak, jel, pilnīgi nezināju, kur no prieka likties! (atkal jau latviešu sarkasms 😀 )

Attels pieder www.kasjauns.lvStereotips nr. 2. „Latviešu sievietes ir brutālas!”
NAV taisnība! Šādu teikumu dzirdēju vairākkārt, bet no dažādiem cilvēkiem (puišiem) un dažādos momentos. Pirmo reizi – no darba kolēģa Pola, kad viņš uzzināja, ka mēs visas dievinām hokeju un atcerējās to, ka vēl kāda latviešu dāma, kuru viņš pazīst ir aizrautīga kikboksa cienītāja!

Nākamais vīriešu kārtas pārstāvis, kurš šādu izteikumu veltīja, bija mūsu mājas spānis, kad man bija apnicis gaidīt, kad puiši iznesīs atkritumu maisus, un iznesu tos pati, patiešām brutāli velkot pa zemi. Taisnības labad, tie nebija tik smagi, lai nevarētu tos aizstiept līdz atkritumu tvertnei, tomēr kaut kādai sievišķīgai nekaunībai jau arī ir jāpastāv… Lieki piebilst, ka nevienu citu reizi gaidīt vairs nenācās…

Latviešu sievietes Anglijā pievērš sev uz ielas uzmanību, bet ne jau tāpēc, ka būtu koši uzkrāsojušās, jo kosmētiku reti kurai var redzēt uz sejas. Viņas izceļas ar savu smaidu, vienkāršo, bet gaumīgo ģērbšanās stilu, smiekliem un vērīgajiem acu skatieniem, kas pēta visu un visus sev apkārt. Un tas, kas saista citus tad, kad šīs sievietes atver savu muti, ir tas, ko sauc par šarmu, asprātību, nelokāmību un humoru. Tomēr brutalitāte patiesi parādās brīžos, kad mums aizrāda, ka mēs kaut ko nespējam, jo mēs kļūstam brutālas pret sevi – cīnāmies, izglītojamies, pilnveidojam sevi un aplaudējam, skaļi spiegdamas, kad mūsu mazās, bet varenās valstiņas spēcīgie vīrieši slidās iesit golu – tas ir mūsu asinīs.

Stereotips nr. 3. „Operatori ir viegli uzpērkamas dvēseles…”
Oļegs, mūsu operators, ir viens no visvieglāk uzpērkamajiem vīriešiem, kādus vien es pazīstu! Ja tāds liels, spēcīgs lācis, kas dara visu – filmē, montē, pats tēlo spāņu seriālos (es to pavisam nopietni!), producē un visu bīda un baksta, ienāk telpā ar tādu neģīmi, ka liekas kāds ir iespļāvis viņa kafijā un darījis to zināmu, atstājot ziņu krūzītes apakšā, tad nav vairs labi. Darbojoties televīzijā, sapratu, ka operators ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem, par kura labsajūtu vajadzētu rūpēties, jo no viņa ļoti daudz kas ir atkarīgs. Un, ja operatoram nav oma, tad ir aši kaut kas jāizdomā, citādi būs jāpavada trīs stundas automašīnā pilnīgā klusumā, jāfilmē ar īgņu pie sāna un atpakaļ jābrauc tās pašas trīs stundas ar vīrieti, kas zobus griež pie katra pīkstiena no tavas puses. Šādās situācijās izcilas novērošanas spējas ir tieši vietā, jo tad var pamanīt lietas, kas ne tikai otru iepriecina, bet arī liek viņam tikšķēt… piemēram, laikā lejupielādēt „The Sopranos”, lai atpūtas mirkļos mūsu mīļais filmētājs spētu savākt vienkopus visu savu enerģiju un negribētu pielikt stroķi kādam pie pakauša, kad jākavē filmēšana, jo laicīgi nav iedota naudiņa benzīnam. Jāpabaro ar Sibīrijas pelmeņiem un jāpagatavo vismaz vienreiz dienā kafija, kad šim acis krīt ciet. Pa ceļam uz filmēšanām jāļauj nosnausties uz pusstundiņu un jānodrošinās ar „Snickers” krājumiem – tā, lūk, ir, ir tie operatori un vīrieši vispār uzpērkamas dvēselītes, tikai cena ir atšķirīga! :p

Stereotips nr. 4. „Life goes on!” [Dzīve iet uz priekšu!]
Jā, dzīve neapstājas, tomēr tā arī nerit uz priekšu vairs tā, kā agrāk… Tie cilvēki, kas veidoja manu ikdienu veselus trīs mēnešus nav šeit; darba jociņi nav aktuāli nedz starp manu ģimeni, nedz maniem draugiem; ir tik dīvaini, kā dzīve rit vienlīdz ātri it visur pasaulē, tomēr tā nav tāda pati; ir grūti nodalīt savas dzīves posmus „pirms” un „pēc”, bet apvienot tos arī nevar.

Kas attiecas uz stereotipiem, tad, manuprāt, tie spēj pastāvēt tikai cilvēku prātos un cilvēku grupās, bet ne realitātē, jo, pirmkārt, tādas lietas kā stereotipi neeksistē – tas ir cilvēku viedoklis, ko tie ir nodevuši tālāk citiem un tas, vai tas ir patiess vai nē ir vienlīdzīgs vienīgi tam, vai piepildās arī nākamajam cilvēkam, otrkārt, tie ir vienkārši nejēdzīgi un prasti pieņēmumi, kas, iespējams, varētu attiekties uz vairākumu (tās ir manas un tikai manas domas), bet manā uztverē vienkārši nedrīkst attiekties uz indivīdiem, tāpēc… tagad, lūdzu, vēlreiz izlasi šo rakstu un vārdu „stereotips” nomaini savā prātā uz vārdu salikumu „dzīves mācība”. Un tās vēl nav visas… 😉

Publicēts ES Māja mājaslapā 2010. gada, 19. oktobrī, lasāms šeit!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: