Lielie dzīves pārsteigumi


Jau padsmit gadus Valmierā notiek „Baltic International Summer School”, uz kuru ierodas studenti no citām valstīm, lai iepazītos ne tikai ar latviešu kultūru un nedaudz apgūtu latviešu valodu, bet arī, lai diskutētu, mācītos par citām kultūrām, vides jautājumiem, tehnoloģijām un dažādiem citiem jautājumiem – kas nu kuru gadu ir izvirzīts par aktuālāko.

Šajās „vasaras skolās” lielāko uzsvaru liek uz to, ka tiek pārstāvētas dažādas valstis – līdz ar to arī plašāks viedokļu loks, lai studentiem, kas ir ieradušies, ir interesantāk. Ir aizraujoši vērot to, kā savstarpēji saprotas dažādu tautu pārstāvji, cik toleranti viņi ir viens pret otru, cik labi viņi pielāgojas, kā novērtē to, ko viņiem māca, kā iemācas pieņemt viens otru un cik ātri notiek savstarpējā socializēšanās. Diemžēl pirmatnējo konkrētās valsts iespaidu sabojā tas, ja students ir studējis kādā citā valstī, kurā ir, iespējams, uzturējies ilgāku laiku, jo šādā gadījumā viņš arī izturas kā multikulturālas vides pārstāvis, nevis kā savas valsts indivīds. Skumji tas ir tāpēc, ka, piemēram, man var arī nerasties kāda cita iespēja iepazīties ar kādu citu taizemieti, bet, ja vienīgais, kuru es sastopu, studē Somijā un ir pārņēmis viņu paražas, tad man tā arī neizdodas gūt pietiekami labu priekšstatu par viņa kultūru. Diemžēl mūsdienās, kad par izcilas izglītības pamatu tiek turētas spējas konkurēt multikulturālā vidē, tas vairs nav nekāds brīnums, ja cilvēka saknes ir vienā valstī, sieva no citas, bet darbs un dzīves vieta vēl kādā trešajā. Globalizācija.

Pēdējās „vasaras skolas” pārsteigumi bija lāča izmēra Indietis, kurš studē Vācijā. Uz šo pasākumu bija ieradies, lai iepazītu Latviju, jo, Vācijā dzīvojot, bija iepazinies ar latviešu meiteni, kas viņu saviļņoja ne tikai ar savu prātu un skaistumu, bet arī stāstiem par savu Tēvzemi. Viens no lielākajiem ieguvumiem mūsu skolas dāmām bija uzzināt, kā notiek līgavas meklēšana Indijā (metieni izvēlas vecāki un dēls savu līgavu pirmo reizi ierauga tad, kad tiek sarunātas precības vai arī kāzu dienā, protams, jāņem vērā, ka pastāv atšķirības dažādās Indijas pilsētās), kas ir svarīgākais hindu izcelsmes cilvēkam, kāda ir sievietes loma hindu kultūrā un daudzas citas līdzīgas, bet tikpat interesantas lietas. Pavisam droši varu apgalvot, ka manas domas par sievietēm hindu kultūrā, mainījās, turklāt uz labo pusi – lielākoties meitām vīru izvēlas vecāki, jo „meitas ir tēva lielākais prieks un acu raugs! Ja meita aizbēg prom no mājām vai apprecas ar kādu citu vai paliek stāvoklī, vēl neprecējusies, tad tas ir kauns un negods visai ģimenei, bet jo īpaši tēvam, kurš nav spējis pasargāt savas ģimenes „ziediņu”. Tā kā Indijā ģimenei ir liela teikšana, tad šādos gadījumos var gadīties, ka laulātie izšķiras un vīrs/tēvs izdara pašnāvību vai arī pacieš neiedomājamu kaunu un pazemojumu. Ja šajā ģimenē dzīvo vēl kāda meita, kas ir jaunāka, tad viņas iespējas veiksmīgi apprecēties māsas rīcība sabojā pilnībā, jo, meklējot laulāto dzīvesbiedri savam dēlam, tiek spriests par visu ģimeni un ģimenes reputāciju, nevis konkrēto indivīdu”. Sievietes tiek godātas un pasargātas, par viņām rūpējas un tikai tās, kas ir „izdarījušas nepareizo izvēli” netiek atbalstītas. Par sievieti rūpējas ne tikai tēvs, bet arī brāļi, onkuļi, brālēni un citu ģimenes vīriešu kārtas pārstāvji.

Kāpēc satiekoties diviem indiešiem, tie sarunājas angliski? „Jo Indijā ir vairāk kā tūkstoš dažādu valodu un dialektu. Nevar zināt visus, tāpēc, diviem indiešiem satiekoties tie vai nu runā hindu vai arī angļu valodā!”

Otrs pārsteigums bija puisis no Taizemes, kurš jau otro gadu studē Somijā. Taizeme, kā jau zināms, agrāk tika saukta par Siāmu, par kuru vēlējos ļoti daudz ko uzzināt, jo viena no manām mīļākajām filmām ir „Anna and The King”. Ļoti interesanti likās fakti, ka visu laiku Taizemes valdnieks ir bijis karalis un tā ir vēl arvien, tomēr ar patreizējā karaļa nāvi šī tradīcija beigsies un Taizeme pievērsīsies demokrātiskai valsts iekārtai. Nedz karaļa attēlu, nedz kādu citu atainojumu nedrīkst izvietot uz reklāmām, bukletiem un izrādīt citās vietās, jo tas skaitās svēts. Pie mūsu taizemiešu drauga „vasaras skolas” otrajā nedēļā ieradās viņa draudzene – meitene no Dienvidkorejas! Liels bija mūsu pārsteigums ieraugot viņus abus kopā, jo nebijām gaidījuši šādu papildinājumu.

Taču ar to mūsu „aziātiskais pulciņš” neaprobežojās, jo tā nu sagadījās, ka tieši tajā pašā nedēļā viens no „vasaras skolas” organizatoriem „couchsurfing.com” darbības ietvaros pie sevis uzņēma vīrieti no Japānas. Tā nu virtuvē varēja dzirdēt dažādu stilu un toņkārtu angļu valodu, pa vidu nedaudz latviešu un somu valodu, kā papildinājumu – hindu, taizemiešu, korejiešu UN japāņu, kuru vēlāk nomainīja ķīniešu, jo cita organizatore to bija mācījusies un centās atsvaidzināt savu atmiņu. Tas bija kolosāls „Āzijas” vakars ar saldskābā mērcē gatavotu vistas gaļu un asajiem rīsiem un citiem gardumiem, ko vien no pieejamajām precēm šeit varēja pagatavot.

„Vasaras skolā” piedalījās mūsu valsts kaimiņi – lietuvieši, kas, kā izrādījās, visi ir mācījušies kaut ko par Latviju, tomēr viens puisis izcēlās jo īpaši, jo runāja ļoti labā latviešu valodā! Viņš ne tikai runāja latviski, bet arī saprata, un latviešus lūdza ar viņu runāt latviski pēc iespējas biežāk. Otrās nedēļas beigās ar šo puisi varēja jau spēlēt „Alias” bez jebkādām problēmām un pat cerēt uz uzvaru…

Nākamais – ungārs, kurš četrus gadus ir apguvis lietuviešu valodu un pateicoties tam spēj lasīt un saprast latviešu valodu! Mēs bijām vienkārši mēmi! Šitik kolorīta grupa vēl nebija nekad novākusies, tomēr arī tas vēl nebija pēdējais pārsteigums, jo nedaudz vēlāk ieradās Grieķijas pārstāvis, kurš pie sevis klusiņām dungoja „Prāta Vētras” dziesmas un savā istabiņā uz pilnu skaļumu bija uzgriezis „Saule. Pērkons. Daugava” jauniešu kora izpildījumā. Uz atsevišķiem teikumiem viņš atbildēja latviski, dažus jautājumus viņš uzdeva latviski un pašus latviešus audzināja par to, cik patriotiskiem un lepniem mums vajadzētu būt par mūsu valsti! Kā izrādījās, tad viņš Latvijā jau bija bijis vairākas reizes – tāpat kā mūsu soms ar savu draudzeni, kas uz Latviju bija atlidojuši jau ceturto reizi!

Pēdējā nedēļā varēja jau manīt to, ka lietuvieši pārējiem māca ne tikai par lietuviešu kultūru, bet arī papildina viņu zināšanas par Latviju; Grieķis mācīja dziedāt pie latviešu dziesmām un dzīvesvietas gaitenī dejoja latviešu tautas dejas, kuras bijām apguvuši vienā no sociāli interaktīvajiem vakariem; Abi ungāri – puisis un meitene – virtuvē apmācīja par ungāru izcelsmes vīniem un skaidroja, ka arī Latvijā var nopirkt tikpat labu ungāru vīnu, kā Ungārijā un bija stāvā sajūsmā par mūsu zemenēm, kas vai kūst uz mēles, tomēr jau kārtējo reizi pārsteidza mūsu „Lielais Lācis” – indietis. „Vasaras skolas” laikā „Latvijas Valsts Meži” sadarbībā ar „Mammu Dabu” un „Platforma Records” veidoja pasākumu ar nosaukumu „Dabas koncertzāle”, uz kuru tika aizvesti arī mūsu dalībnieki un mūsu lielais draugs sasniedza tādu eiforiju, ka gandrīz apraudājās…

maxresdefaultKoncerts bija izdevies! Visu dienu bija lijis, bet par spīti tam – visi izlēma braukt, jo noticēja mums uz vārda, ka tas būs kaut kas īpašs… Visu mežu iekrāsoja zaļas, zilas un violetas gaismas, uz skatuves dziedāja un spēlēja Inguss Ulmanis, Aigars Voitišķis un viņu domubiedri, kas ieskandināja un ieaijāja, piepildīja dvēseli un garu ar mieru un harmoniju, lika saprast latviešu nedaudz pagānisko bijību un mīlestību pret dabu arī tiem, kas nerunā šīs zemes mēlē un galvenais – ļāva izjust kopību – gan emocionālu, gan garīgu. Iespējams, ka pirmo reizi visas „vasaras skolas” laikā mēs visi arī bijām vienoti – cieši kopā saspiedušies, lai ir siltāk, mirdzošām acīm un klusi, jo vienkārši trūka vārdu, lai to aprakstītu… un nemaz arī nevajadzēja, jo tāpat visi to jutām – šīs vibrācijas, strāvojumus un emocijas, kas mūs piepildīja un atkal „devās” tālāk … pie nākamā… Šis bija viens no manas dzīves lielākajiem pārsteigumiem – atskārsme, ka var justies tik vienots ar dabu un citiem cilvēkiem, kurus pazīsti vien divas nedēļas…

Iepriekš publicēts Polilogi.lv (saite nav vairs pieejama), 2010. gadā.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: