Āķis lūpā…
marts 14, 2011 Komentēt
Pirmie viļņi jau ir paķerti, žēl tikai, ka aizbēga… 😀
Ir pagājusi pirmā sērfošanas nodarbība, kas atstāja mani nogurdinātu, bet sasodīti piepildītu – ar labām domām, harmoniju, iespēju izlādēties un pilnīgi tizlu smaidu uz lūpām…
Viļņi okeānā šonedēļ ir milzīgi (no 1,4 līdz 2,2m) … nu, vismaz tādam iesācējam kā es, kam pēc pirmās pusstundas kājas ūdenī paliek nejūtīgas, tāpat arī rokas ir zaudējušas savas peldētājas prasmi un spēcīgos muskuļus, bet tas jau nekas -> tiec nomests no zirga – rāpies atpakaļ! Stibīju dēli tikai uz priekšu, raušos virsū un ķeru vilni! Līdz ceļiem jau esmu tikusi, bet piecelties vēl nav sanācis – tam vajag vairāk treniņa uz sauszemes par to, kā ĀTRI piecelties UN nenovelties…
Pagaidām iztrūkst dēļa izjūtas un vienas manas kājas, kas ir tā apstrādāta t, ka vēl arvien nākas klibot… bet, ai da nu nafig! Kopš esmu iepazinusies ar mūsu kolēģi Pedro – puisi ratiņkrēslā, kas gatavojas atlasei Spānijas ratiņkrēslu basketbola komandā, man ir parādījusies vēl lielāka drosme un spīts izdarīt VISU, KO GRIBU lai tur vai kas… Pagaidām visi mani plāni ir tādi mazi un klusiņi, bet radikāli mainījušies… lielās cerības tiek liktas uz pašplūsmu un Laimes Māti 🙂 ka nonākšu tur, kur vajag!
Tika aizvadīta koša un patiešām ĻOTI ātra nedēļa, kuras laikā ciemojās Baibiņa… pat saule uzspīdēja (tagad līst by the way un šķiet, ka LV tomēr ir siltāks, nekā te… ) un tika aizvadīti ļoti jauki vakari un piesātinātas dienas, nemaz nepieminot pasaulē kolosālāko sieviešu dienas svinību, kur četras dāmas saposušās, ēda zemenes un citus augļus šokolādes fundjū un uzdzēra sangriju ar čupām auglīšu, skatoties vienu riktīgi jauku un feinu multenīti…
Tāda lūk krāsaina, koša un mazliet kliba nedēļa pagājusi… but, lai es nolādēta, ja tas nav bijis tā vērts! 🙂
P.S. Gaidām jau nākamos ciemiņus, cerībā, ka līdz ar sevi atvedīsiet arī nedaudz Latvijas siltuma, ya know… :p
Beijinjos!
Ieva.
Pēdējie vārdiņi: