Jā, jā, es nokaunos…


Zinu jau zinu, ka veselas deviņas (DEVIŅAS!!! Kā dažs labs man auroja telefona klausulē :p ) dienas neesmu ne zinis likusies par savu mazo blogu…

Tomēr … ko, lai es saku – biju aizņemta ar ļoti daudzām lietām… Plānoju savu dzimšanas dienas braucienu uz Itāliju, plānoju pārbraucienus pa Angliju ar vienu no saviem senākajiem cīņu biedriem, kas, ticiet man, aizņem ne mazums laika, lai visu sabīdītu un saskaņotu, plus vēl pārliecinātos, ka par neko neesmu piemirsusi, kā arī atrast naktsmājas un vietas, kur palikt!

Tajā pašā laikā pati ar nedaudz paceļoju – uz citu valsti, ja tā var teikt -> Velsu, kas gan britiem neskaitās nekāda svešā valsts, tomēr man nozīmēja gandrīz to pašu, kā aizbraukt uz Igauniju vai Lietuvu, ar to mazo atšķirību, ka valoda tā pati, kas Anglijā. Kā arī pa citām lielākām un mazākām Anglijas pilsētiņām (par katru braucienu mēģināšu uzpīt jaunu stāstiņu, ja?)

Un, protams, protams, nevar takš darbu pamest novārtā, vai ne? 🙂 Mans cītīgi rukā, atpūtas brīžos rakstot kartiņas un stiķelējot pastmarkas pie mēles. Mani jau pastā atpazīst pēc iknedēļas vēstuļu un pastkartīšu gūzmas! 😀 Agrāk tā bija bibliotēkās, tomēr tās šeit ir elektronizētas, so… nekādas atpazīšanas I guess… :p

Ak, jā – > šis attēls visiem tiem, kas ir jaunu un/vai sirdī jūtas jauni! 🙂

Pirmās reizes burvība…


… pirmajām reizēm cilvēka dzīvē ir liela nozīme, jo ar tām saistās vai nu vislabākās vai sliktākās emocijas un atmiņas, viss pārējais tiek ar tām salīdzināts, un atmiņu krātuvēs novērtēts un ievietots vai nu augstākos plauktiņos vai zemākos. Šī nedēļa pavisam noteikti man ir bijusi īpaša, jo esmu sastrādājusi tik daudz ko vēl nedarītu, bet, kas man šķiet vēl interesantāk ir tas, ka lielāko daļu esmu darījusi Sikh Channel labā, nevis Brit Asia TV. Kāpēc? Jo esmu izpalīdzīgs (otrs variants – stulbs) cilvēks, kas nemāk atteikt, ja kādam ir nepieciešamība. Otrkārt, jo šī, iespējams, ir vienīgā iespēja kaut ko tādu darīt… Bet, nu, par visu pēc kārtas…

Otrdien, kad pukojos, ka mana kolēģe ir devusies uz Lodonu, iepazīties ar jaunās filmas aktieriem un režisoriem, pēc darba dienas beigām saņēmu lūgumu, ja to tā var nosaukt (to izteica pats LIELAIS boss un arīdzan firmas līdzīpašnieks), palīdzēt kādai filmēšanai “Sikh Channel” vajadzībām. Tā kā diena man bija bijusi diez gan garlaicīga un nejutu piepildījumu par padarīto, tad piekritu. Rezultātā tiku aizvesta uz Mančesteru (jauka pilsētiņa!) un iesviesta pilnīgi un galīgi nepazīstamā pasaulē!

Berzēju ķepas par to, ka bijām tikai četratā, ieskaitot šoferi. Viena indiešu meitene Seidžela (redzēsiet vēlāk bildēs), kas ir jaunākā programmu producente un vēl viens puisis DžDžars, kas māk rīkoties ar mazo kameru… kā izrādījās, tad ar lielo kameru rīkoties pratu tikai es! Man jau tā kā medusmaize, jo lielajai kamerai nav automātiskā fokusa vai “baltā balansa”, kas nozīmē to, ka tas ir jādara manuāli. Es to protu (Paldies Monikai un Makī! 🙂  un par to dabūju arī pafilmēt! (YES!) Pirmā reize, kad es VIENA PATI uzstādīju ne tikai gaismas, bet arī kameru un vēl pat dabūju filmēt. Tā kā programma notiek pa pusei angliski, pa pusei pandžabi, tad bija ļoti interesanti, jo īpaši tāpēc, ka kultūra ir tik atšķirīga no mūsējās. Šādā veidā var iegūt lielāku izpratni ne tikai par kultūru un tradīcijām, bet arī cilvēku vērtībām un idejām, izvairoties no steroetipiem un aizspriedumiem, kas atņem iespēju ielūkoties jaunā pasaulē.

Vēl viena pirmā reize sanāca ar to, ka filmēju, stāvot uz paklāja ar basām kājām, jo tādās vietās, kur tiek aizlūgts vai mācīts nedrīkst ienākt ar apaviem, tādējādi visu piedrazojot un apgānot. Njā, bija mazliet dīvaini, bet nenormāli inčīgi! 🙂 Tad, kad uzfilmējām to, kā mazie indiešu bērni tiek apmācīti pandžabi valodā (ne visi indieši runā pandžabi – tikai tie, kas ir sikhisma piekritēji vai arī dzīvojuši konkrētā Indijas reģionā… Daži indieši pat nerunā hindu, jo Indijā ir tik daudz dažādu valodu!) un savā ticībā, devāmies uz citu telpu, kur pieauguši mācījās svētos rakstus, klausoties savos skolotājos.  Jā, arī pieaugušie vēl mācās un to visu apgūst. Tā ir liela kopiena, kur sievietes lūdzas vienā pusē, bet vīrieši – otrā! Tā kā mums vajadzēja dažus kadrus arī no šī pasākuma, tad nācās ne tikai atstāt savus apavus speciālā vietā, plauktiņā, bet arī apklāt savus matus ar lakatu. Diemžēl aizmirsu pavaicāt, kāpēc tas ir tik svarīgi, bet gan jau – būs vēl citas reizes…

Bija patiešām dīvaini just, kā visu acis atduras manā mugurā, kamēr es stāvu un uztrauco, vai pati to nenojauzdama, neaizskaru kādu cilvēku vai kaut ko svētu. Baisi, bet tieši tāpēc noteitki ļoti spilgti paliekoši manā atmiņā! 🙂 Patiesībā sikhi ir ļoti saprotoši  un iejūtīgi, bet daudziem tik un tā mazliet beidējoši! Nu ko – baidāmies no tā, ko nepazīstam, vai ne?

Pirms devāmies prom, mūs kārtīgi pabaroja ar indiešu ēdieniem. Zināju, ka ķīnieši sēž pie zemiem galdiņiem un nelieliem spilventiņiem, bet to, ka indieši, kad var, sēž un grīdas – to nu gan nē! Njā, vēl viena vienreizēja pieredze! Bildē var redzēt mani un Sikh Channel Seidželu. All in all – viss izvērtās fantastiski! 🙂 Tiesa mājās biju vien ap pusnakti un vēl arvien domāju, ka galvenais priekšnieks ir diezgan liels izmantotājs, bet par to es nebrīnos, jo lietās, kas ir saistītas ar naudu, jau sen ir skaidrs, ka cilvēki tā izturas – nav ne pirmā, ne pēdējā reize! Pa ceļam uz mājām mācījos kā skaitīt no viens līdz desmit pundžabi un kā ir paldies… visi pārējie mašīnas pasažieri bija ļoti apmeirināti, lai neteiktu vairāk! 😉 “Paldies!” ir “Šukrija!” Bet no viens līdz desmit tikko atradu māsā gūglē, kā pareizi rakstās, pievienojot klāt izrunu latviski, kā to dzirdēju es… 🙂

1 ਇੱਕ (ikk) ੧ (ikk)
2 ਦੋ (dō) ੨ (dōo)
3 ਤਿੰਨ (tinn) ੩ (tinn)
4 ਚਾਰ (chār) ੪ (čār)
5 ਪੰਜ (pañj) ੫  (pandž)
6 ਛੇ (chhē) ੬  (čēē)
7 ਸੱਤ (satt) ੭ (satv)
8 ਅੱਠ (aṭṭh) ੮ (atv)
9 ਨੌਂ (nauṃ) ੯ (nau)
10 ਦਸ (das) ੧੦ (das)

Dzīves netaisnība vai praktikanta darba sākums??


… šodien deldēju ofisa melnos “looks like” ādas krēslus, kamēr mana kolēģe devusies uz Londonu (bez maksas!), sēž kinoteātrī (Bez maksas!) filmas pirmizrādē, lok koliņu un grauž popkornu (bez maksas!) un stāda sevi priekšā filmas galvenajiem varoņiem (Piemaksa!)… Dzīves netaisnība vai vienkārši praktikanta prakses sākums, kad tevi nekur nelaiž, kamēr neesi savus zobus atrādījis un savu ādu nostrādinājis pavisam melnu? I sure hope so!

Diemžēl izskatās pēc sasodīti labas un interesantas filmas trijās valodās – angļu, spāņu un hindu… Paskaties pats!

Pirmā darba diena @ Brit Asia Tv


Ooo… pirmā darba diena bija vienkārši kaut kas unikāls! Sākot jau ar to, ka Ieva atkal izpaudās savā topogrāfiskajā idiotismā – ar visu karti vispirms aizgāju uz nepareizo pilsētas pusi, tad kāda sieviete par mani apžēlojās un pavaicājās “Are you lost, honey?” manā mīļajā britu akcentā un kā izrādijās, tad jau kādas minūtes 15 biju gājusi neīstajā virzienā… 😀 Nu ja! Nekā sevišķi pārsteidzoša…

Nopriecājos, ka no hosteļa izgāju laicīgi, lai veltītu savas darba vietas meklējumiem divas stundas! 😀 Zinu, jau zinu, ko domās tie, kas mani nepazīst, bet savā aizstāvībā vien teikšu, ka ar kājām šeit ir grūtāk pārvietoties, nekā ar auto, jo visur iet lielie ceļi un gājējiem reizēm nav kur palikt. Pašā sākumā biju nodomājusi visur pārvietoties ar kājām vai iegādāties riteni, taču piedzīvojot to, ka mani gandrīz norbrauca četras reizes pašas vainas dēļ, jo nevarēju atcerēties, ka vajag paskatīties vispirms pa LABI un tad tikai pa kreisi… Ja būtu jābrauc ar riteni, mani varētu vākt kopā pa gabaliņiem vien… :p

Lai nu kā… ar daudzu labu cilvēku palīdzību beigu beigās nonācu tur, kur vajadzēja – “Brit Asia Tv” channel 833…  Godīgi teikšu – kājas trīc, valoda raustās un dīvaina sajūta, bet man par laimi boss vēl nebija ieradies, tāpēc paspēju nomierināt nervus, pavērot apkārtni, izkārtojumu un cilvēkus. Kā jau kanāla nosaukums norāda, tad mērķauditorija UN darbinieki ir britu izcelsmes aziāti (more or less), tomēr visi ir atsaucīgi, jauki un ar feinu humora izjūtu, kā es vēlāk uzzināju.

Vienās telpās kopā atrodas “Brit Asia Tv” un “Sikh Channel”, jo īpašnieki ir vieni un tie paši. Sagaidīju savu priekšnieku un … aw, well… viss izrādās vienkārši burvīgi! 🙂 Pagaidām mācos no čehu meitenes Makī visu, ko zina viņa, jo pēc mēneša viņas prakse beigsies. Šobrīd apgūstu lietas par gaismošanu, skaņošanu, kameru darbību, filmēšanu, butaforiju uzstādīšanu, reklāmām un iepazīstos ar visu pārējo komandu. Vēlāk ir nodoms mani pievienot mājaslapas pilnveidošanas komandai, tomēr to – vēlāk, kad ieradīsies jaunie praktikanti, kas, savukārt apgūs visu to, ko zinu es.

Pirmā darba diena nebija pārāk gara, jo viena no dienas galvenajām filmēšanām tika atcelta, tāpēc Makī un Monika (praktikante no Lietuvas, kurai tā bija priekšpēdējā darba diena) apmācīja mani par visu, kas viņām ienāca prātā, kā rezultātā tika piemeklēta vēl labāka dzīvesvieta… Tad es vēl nezināju KUR es esmu iekūlusies! 😀 Sarunājām doties uz centru, lai pagatavotu man autobusa karti (šausmīga bilde, by the way! :p ), iegādājos jauno UK SIM karti (ja nepieciešamība sazvanīt, tad dod ziņu un nosūtīšu Tev savu jauno numuriņu 😉 ), kā arī izbaudīju braucienu divstāvīgā autobusa otrajā stāvā, ko iepriekšējā Anglijas apciemojuma laikā man neizdevās… Kā arī šopings, šopings… 🙂 Te viss, patiesībā ir pat ļoti lēts, bet pagaidām lielākā problēma ir ar ēdienu, jo … nu, labi, laikam esmu izlepusi! Nu, nevaru es te visu ieēst… Ieeju veikalā un klejoju gar plauktiem… bet neko pazīstamu neredzu un … nu, jā, jau otro dienu pārtieku no makaroniem un siera, kas man negaršo… pff… Mīļie draugi un radiņi, lūdzu, atsūtiet man saldskābo maizi, Rakveres cīsiņus, maybe pāris karbonādītes un Latvijas kartupeļu maisu! Mmm…? 🙂 Būšu ļoti pateicīga!

Nākamais posms bija savākt mantiņas no hosteļa un doties uz savām jaunajām mājām… Aši, aši to arī izdarījām un bijām ceļā uz manu jauno mitekli – māja @ Southfield. Ņemot vērā manas smagās somas un citus maisiņus, Makī sazvanīja puišus, kas mums varētu palīdzēt – manus jaunos home buddies…. Pirmais jautājums no Obi, puiša, kam Makī piezvanīja, bija: “Is she hot?” 😀 Nosmējāmies un beigu beigās sagaidijām veselus TRĪS puišus, kas palīdzēja mantas aiznest no pieturas uz māju. Vēlāk ievietošu bildītes, kā izskatās māja, tomēr nedomāju, ka attēli parādīs VISU! Māja ir trīsstāvīga, ar ļoti daudzām guļamistabām un pamatīgu ellīti! Esam aptuveni 12 vai 13 iemītnieki pārstāvot Poliju, Čehiju, Anglijas ziemeļus, Vāciju/Jamaiku, Spāniju (krietnu daudzumu Spānijas!) un tagad arī Latviju.

Piešķira “iesvētību” istabiņu. Šajā istabiņā nakšņo visi, kas pirmo reizi šeit ievācas… Un nav jau nemaz slikti – divguļamā gulta, liela istaba, vienīgi neieplūst sevišķi daudz gaismas, ir zils paklājs, kas man absolūti riebjas un atrodas blakus virtuvei, kas kļūst par lielāko mīnusu, ņemot vērā faktu, ka šeit ir tik daudzi spāņi, kas ne tikai skaļi uzvedas (man gandrīz nesaprotamā valodā), bet arī vēlu gatavo ēst! :p Bet vienalga – labāk dzīvot šajā trakajā bariņā, nekā vienai pašai mazā dzīvoklītī… 🙂

Sacienāju visus ar latvju končām un sākās iepazīšanās 🙂 Ir labi, visi ir jauki! Vīrieši iznes miskastes un gatavo ēst, turklāt ļoti labi! Mīnuss lielajam iedzīvotāju skaitam – nekad nav klusuma, internets bremzē un visur ir vismaz minimāla ellīte, kas, ja salīdzina ar dzīvošanu kojās, nemaz tik ļoti arī neatšķiras! 😉 Pietrūkst latviešu valodas, pietrūkst Valmieras (pat ļoti!), pietrūkst saules, kas, lai gan tikai šad un tad, bet tomēr parādās uz visu dienu, a pie mums – līst! Damn! :p

Lielbritānija…


Lūk neliels tops, ko gribētos redzēt/darīt/pārbaudīt, kamēr esmu Anglijā (sākot ar to, ko piedāvā Birmingema un beidzot ar to, ko man gribētos visā plašajā angļu zemē…) Nav jāvērtē pēc prioritātēm, tikai pēc vēlmēm… 🙂

1. Tasīte tējas vai lielā karstās šokolādes krūze filmās redzamajā “Starbuck’s Caffe” mmmm…. Jau sen ir gribējies šo nomēģināt tā pa smuko (viens no nelielajiem dzīves prieciņiem, I guess…);

2. Atrakcijas, karuseļi un trakie braucieni!!! Kāda jēga dzīvot, ja nesanāk pabaudīt nedaudz adrenalīna? Gribu uz “Alton Towers”, kad uzzināšu, kur precīzi tie atrodas! 😀

3. Vai kāds ir redzējis filmu “Čārlijs un Šokolādes farbika”? Nu, re – es neesmu, bet esmu dzirdējusi par slavenajām “Cadbury” šokolādītēm un pat dažas ir sanācis nobaudīt…  mmm … Mazliet triviāls, tomēr cerams, ka baudāms sapnis 🙂 (Nu, jau sāk likties, ka būs jāpiemeklē kāds jaunāka gada gājuma cilvēciņš līdzi, citādi izskatās pēc tīrākajām bērnu izpriecām…) :p

4. Ja panesīsies vēlme uz kaut ko tehnisku (zinu, ka tehnomāni man to nepiedotu), tad varētu arī aizdoties apskatīt Aston Manor Transport Museum”, “National Motorcycle Museum” vai pat uz “Royal Air Force Museum”, kas pagaidām šķiet viskārdinošākais;

5. Manai dzīvnieku mīļotājas dvēselītei noteikti nāktu par labu apmeklēt “Sea Life”, kur šobrīd mītot Eiropas lielākais krabis, kur iespējams adoptēt ronīti, haizivi, bruņurupuci  vai pingvīnu…. Tie, kas mani pazīst labi, zina, ka mana sirds kūst jau no šādas domas vien… 😉 “West Midlands Safari & Leisure Park” pavisam noteikti uzreiz sekos aiz “Sea Life”, jo šeit ir iespējams redzēt tādus dzīvniekus kā plankumainu lauvu, degunradžus, žirafes un citus eksotiskus un, iespējams, mazāk eksotiskus dzīvnieciņus…

Tiesa es vēl nezinu kā un kad es tur varētu nokļūt, tomēr labāk ir, kad ir jau sagatavots kāds plāns, vai ne? 🙂

6. Protams, protams, šajā sarakstā pietrūkst nedaudz kultūras un vēstures, vai ne? Šajā gadījumā ideju ir daudz un variantu ir vēl vairāk -> “Soho House”, “Sarehole Mill”, Birmingemas Botāniskais dārzs, tā saukto pastkastīti jeb “Mailbox”, kas ir mājvieta arī Brimingemas BBC – katram medijam vajadzētu redzēt, ne? 😉

7. Birmingemas zinātnes muzejs šķiet sevī ietver tieši to, kas man Anglijas muzejos patīk – visu var ne tikai apskatīt, bet arī pataustīt, notestēt un izbaudīt – šeit var ne tikai atklāt kā vienkāršas lietas darbojas, bet arī izprast savu dzīvesveidu un tā īpatnības… Šo apmeklējumu es patiesi gluži kā mazs bērns dienu pirms Ziemassvētkiem nevaru sagaidīt! 🙂 Ak, jā, un vēl šeit ir PLANETĀRIJS!!!

8. Kino apmeklējums – kas gan var būt vēl vienkāršāk un pierastāk par šo? Nu, re – ne tad, ja to dara @ “The Electric” – kinoteātrī, kas ir atvērts jau kopš 1909. gada, turklāt ne tikai rāda filmas, bet uztur paši savu ierakstu studiju, kur uzfilmēto materiālu var redzēt tajā pašā BBC vai veido izglītojošās programmas jauniešiem par kultūru atšķirībām, vēsturi un literatūru. Domājams, ka arī šīs vietas apmeklējums man būs kā našķis uz kārā zoba un notiekti ierindosies TOP 5niekā… 🙂 Aiz šīs vietas cītīgi seko BBC Drama Village, kas, cik es noprotu gan ir pieejams Birmingemas Universitātes studentiem, tomēr es jau nebūtu es, ja nepamēģinātu arī tur iebāzt ja ne kāju, tad iemest aci gan! 😉 (Turat īkšķus!)

9. Lai gan pašklaik nezinu, ko sagaidīt no tādām vietām kā “BullRing” un “The Cube”, ir skaidrs, ka tiks apmeklētas arī šīs vietas, kam sekos neliels ieskats Birmingemas ķīniešu kvartāls (nūdeles un saldskābā gaļa, here I come!), kā arī “Digbeth Institute”, kas patiesībā ir kaut kas līdzīgs mūzikas klubam, ja nemaldos, bet vēl tiks precizēts… (otrs iespējamā kļūda varētu būt, ka “Medicine Bar” arī ietilpst šajā pašā iestādē… I stay corrected… )

10. PAVISAM NOTEIKTI vēlos apmeklēt visus iespējamos (un neiespējamos) koncertus, iečekot klubu dzīvi u.tml. Ja trāpīsies iespēja apmeklēt Robbie Williams koncertu, tad lai visi svētie stāv man klāt! neēdīšu un nedzeršu divas nedēļas, dzīvošu zem tilta kartona kastē, bet uz koncertu IEŠU!!! Ugh…. vēlmju tik daudz, nezin kā būs ar iespējām…

Ja nu gadījumā kas, tad lūgums izveidot labdarības akciju “Balstīsim Ievas kulturālo (multi kulturālo) izaugsmi” un savākt man naudiņu, lai varu pagūt apskatīt visu, kas ir skatīšanas vērts… 😉 Bet līdz tam … turam acis un ausis vaļā! 😉

*** Par arhitektūru es painteresēšos tad, ka jau būšu iekš Birmingemas, jo pagaidām šķeit, ka ir ĻOTI DAUDZ KO redzēt un VISU pavisam noteikt NAV iespējams ierindot nelielā topiņā…

Vēl 20 dienas and counting…

Confessions of a Pseudo-Gaysian Suburban Dad

Thoughts on gender, race, parenting, and theater

mugursoma.lv

Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis. /M.Čaklais/

100 Days of Sunshine

Chasing the Sun around the Globe

Katie-Jane Cockerill

Adventurer, Explorer, Geocacher, Photographer, Traveller, Animal lover, Blogger, Camper

Broadcast Journalism

School of Creative and Cultural Industries, University of the West of Scotland

You'd better work

A guide to getting into and staying in the media! Hints, tips and advice on how to truly appreciate you and be your best both in and out of work! Written by Simon Wright @spimon - follow us on twitter @youdbetterwork

The Good Deed Bank

"A life which ends with death is a worthless life" [Paulo Coelho]

Gaurav's Weblog

Just another WordPress.com weblog

Observe! Analyse! Understand!

Just another WordPress.com site

melactually

Just another WordPress.com site

es te.

Just another WordPress.com site