Atskaite


Nu, ko… pēdējās divas nedēļas, mīlīši, man rit… pēdējās divas nedēļas “Brit Asia TV”, Birmingemā, Anglijā un vispār Lielbritānijā, bet sajūta ir tāda, ka liekas, ka itin drīz varētu atgriezties… 🙂

Jau ir izteikts jauns darba piedāvājums, tiesa gan, kamēr kompānija vēl tikai ķepurojas un kārpās augšpusītē, tikmēr varētu būt tikai un vienīgi interns, toties tas jau par kaut ko liecina, vai ne? Pirmkārt, par uzticamību šim cilvēkam (rakstu par VJ – manu tagadējo priekšnieku) un, otrkārt, par to, cik labs boss viņš man ir bijis, ja jau es apdomāju iespēju nākamgad atgriezties Anglijā, lai strādātu pie viņa! 🙂

Nu, ir, ir man šī vieta nedaudz sirdi aizķērusi ar! 🙂 Un kā jau aizvien – pēdējā brīdī! 😀 Traki ilgojos pēc mājām, bet saprotu, ka kaut ko tādu, kā šeit, es, iespējams, nekad vairs nepiedzīvošu, jo visi interni paši par sevi mainās pat ļoti bieži, izskatās, ka pati kompānija arī varētu mainīties gan īpašnieku veidolā, gan eksistences ziņā…  “mazie”, jaukie aziāti dosies atpakaļ uz Indiju – tas ir tikai laika jautājums – kad! Kam beidzas vīza, kas pabeidz savas studijas, kas gatavojas apprecēties… u.t.t.

Ai, šai rīta stundā dikti sāp sirds par cilvēkiem, kuri te paliks, taču cenšos neskumt, jo pasaule vairs nav liela! Tagad ir Ryanairs un citas lētās aviokompānijas, kas nodrošina mūsu pārvietošanos un ciemošanos pie draugiem! Kas zina – pēc pāris gadiem, iespējams, apciemošu savu draugu un darba kolēģu kāzas (LIELĀS, INDIEŠU KĀZAS – viena no manām 101 lietas, kas jāizdara pirms es atstiepju kātus!), varbūt piedalīšies viena vai otra mūsu producentu/režisoru filmās vaipalīdzēšu to veidošanā vai arī saskriešos kaut kur, piemēram, Atēnās vai Parīzē, lai iedzertu tasīti kafijas… 🙂 KAS ZINA?!

Eh, pasaule ir ar kāju atspertas durvis vaļā, kur smagākais brīdis ir, kad nāc iekšā vai dodies prom, bet pārējais laiks ir jābauda ar draugiem, mīlot to, ko tu dari un tos, ar ko esi kopā, jāuzdrošinās riskēt un reizēm vieglprātīgi jāpiekrīt visam, kas tev tiek nolikts priekšā! Dievs ir mans liecinieks, ka tas ir tas, ko esmu bieži darījusi ES un līdz šim… 🙂 līdz šim – es nesūdzos! 🙂

Smiekli pret slimībām


Tā jau saka: “Cilvēks plāno, kamēr Dievs smejas!”

Man bija tāāāāādi plāni šai nedēļas nogalei, ka nevarēju vien nopriecāties, tomēr to visu, protams, izbojāja pavisam vienkāršs notikums – darbs! :p Paziņoja, ka sestdien jādodas uz Londonu filmēt… es jau, protams, starā par to, ka beidzot izbaudīšu, kā tas ir – Londonā filmēt! 🙂 Sazvanīju visus, nokārtoju, ka plāni par braukšanu ciemos uz Nottinghemu tiek pārcelti un laimīga gaidīju nākamo dienu!

Protams, mani lielie prieki ātri vien pazuda tad, kad, pēc iemigšanas mašīnā, pamodos no auto kratīšanās… viss, ko apkārt redzēju bija milzīgi, zaļi dzīvžogi, šaurs ceļš un līkumains, pa kuru var pārvietoties tikai VIENA (nevis viena ar pusi) mašīna un es vēl arvien nesaprotu, kā mums izdevās tur visur izlavierēt…

Sapratu, ka nu pēc Londonas tas galīgi neizskatās! Izrādās, ka lai gan pats stārs – Haids Panasars (Hyde Panesar) IR no Londonas, tad filmēšana notiek Londonas lauku daļā Midlseksā (Middlsex) … jupis tevi rāvis! Bet nu labi… tā jau nebūtu es, ja neatrastu kaut ko, par ko nopriecāties, vai ne? Tā nu saberzēju ķepas par to, ka izskatījos labi, smaidīju labi daudz, strādāju čakli jo čakli un pie viena dabūju arī kārtīgi izsmieties! 🙂 Ak, jā, aizmirsu piebilst PAR KO es dabūju pasmieties -> “Brit Asia TV” veido jaunu šovu – “Stand Up Comedy”, kur es spēlēju lielu lomu jau no paša sākuma, kad VJ man teica, ka tas esot lielākais mans darbs iekš “Brit Asia TV”. Pati meklēju komendiantus, pati meklēju viņu kontaktus, vēl viens praktikants ar viņiem sazinājās un mēs abi devāmies līdzi uz filmēšanu…

Esmu sapratusi, ka lai gan tehniski bez manis var iztikt, ir daudz patīkamāk, kad es tomēr dodos līdzi, jo, pirmkārt, ir liekas rokas, kad vajag pārvietot visu tehniku, otrkārt, ir līdzi viena smuka blondīne (dīvaini, bet tā tomēr esmu es! 😀 ), kas palīdz visiem cilvēkiem atbrīvoties un neispringt, turklāt esmu arī tarkšķis mašīnā, lai ceļš neliktos tik tāls… 🙂 Par to, ko iegūstu ES, es pieņemu, ka visi jau tāpat zina – prakse, prakse, PRAKSE! 🙂 Turklāt esmu atbrīvojusies no saspringuma, kas mani sākumā pārņēma, kad vajadzēja tikties ar svarīgiem cilvēkiem, jo tomēr… es viņus, iespējams, nekad dzīvē vairs nesatikšu… pat ja satiktu, viņi mani tāpat neatcerētos, tāpēc droši varu sākt pret tiem izturēties kā pret parastiem cilvēkiem, kas vienkārši bieži tiek atpazīti uz ielas! 😉 Jap, jap! 🙂

Lai nu kā – vakars bija izdevies! Bijām vien tikai uz viena komendianta uzstāšanos, jo katram no mums vakaram bija savi plāni prātā… žēl… es būtu labprāt palikusi vēl… Esmu profiņš gaismu uzstādīšanā un vadu savākšanā, kā arī atpiņķerēšanā 😀 vismaz tā saka mūsu operators “Stings” jeb Oļegs… 🙂

Dzīves netaisnība vai praktikanta darba sākums??


… šodien deldēju ofisa melnos “looks like” ādas krēslus, kamēr mana kolēģe devusies uz Londonu (bez maksas!), sēž kinoteātrī (Bez maksas!) filmas pirmizrādē, lok koliņu un grauž popkornu (bez maksas!) un stāda sevi priekšā filmas galvenajiem varoņiem (Piemaksa!)… Dzīves netaisnība vai vienkārši praktikanta prakses sākums, kad tevi nekur nelaiž, kamēr neesi savus zobus atrādījis un savu ādu nostrādinājis pavisam melnu? I sure hope so!

Diemžēl izskatās pēc sasodīti labas un interesantas filmas trijās valodās – angļu, spāņu un hindu… Paskaties pats!

Turam īkšķus!


Turam īkšķus, lai izdodas ierasties vēl divām burvīgām latvju meitām! Latviešiem ir kopā jāturās un “jātur bura”, tā teikt… Ja šeit būs trīs latvieši, tad tik tie spāņi dabūs redzēt velnu! 😉 Kaut gan mazliet uztraucos, ka varētu arī neizdoties, jo tad “Brit Asia TV” varētu būt pārāk daudz praktikantu, kas nepatiku priekšniecībai. Nu, ko dzīvosim – redzēsim! 🙂

Miss Camera Lady…


Nu ko… ilgi gaidīju, kad beidzot pienāks tas brīdis, kad varēšu būt otrpus kamerai (un, nē, šeit es nedomāju to variantu, ka es viņu staipītu apkārt or something) un tāds bija pirms dažām dienām (noslinkoju ar rakstīšanu un arī internets bija slooow motion)! 😉 Darbiņā paliku ilgāk, lai palīdzētu otram kanālam, kas šeit mitinās – “Sikh Channel”

Palūdza palikt darbā ilgāk, lai palīdzētu ar kameru izvietošanu, mikrafonu piestūķēšanu cilvēkiem, kas piedalīsies diskusijā par dvēseles esamību sikhismā un hindu, par pēcnāves dzīvi un zinātniskajiem pretnostatījumiem… Vispār interesanta diskusija starp pieciem cilvēkiem, kam katram bija citādāks viedoklis. Parasti “Sikh Channel” diskusijas notiek hindu vai pandžabi, bet šī bija angliski, tāpēc gluži kā brīvdienas tiem, kas filmē, koordinē vai nodarbojas ar skaņas regulēšanu, jo ir nogurdinoši divas stundas strādāt, nesaprotot ne vārda un nespējot nodarbināt savu prātu ar vēl kaut ko…

Diskusijas filmēšana bija vien stundu. Sākumā domāju, ka būšu skaņas vai montāžas telpā, bet pašās pēdējās piecās minūtēs mani nostādīja pie kameras, vēlreiz aši izskaidroja kura podziņa ko dara un pateica, ka šovakar filmēšu ES! Iespieda plaukstās austiņas un noskatījās, kā noregulēju kameru normālai darbībai… Nepaspēju pat nobīties, līdz brīdim, kad mani balss austiņās uzrunja: “Camera 2, zoom in on the speaker!” 🙂 Ugh, tik laba sajūta man nav bijusi, kopš uzzināju, ka strādāšu grāmatnīcā vai tad, kad iekļuvu budžetā ViA vai kad vispār uzzināju, ka tikšu šajā praksē! 🙂

Gandrīz katru otro dienu sanāk atkārtot to, kas jādara – fokuss, zooms, baltās krāsas balanss un citas lietas, tomēr nekas neatstāj tik lielu iespaidu, kā pirmais lielais pasākums – Brit Asia Tv Music Awards, kā pirmā filmēšana, kā pirmā reize vācot kopā vajadzīgo informāciju un runājot ar cilvēkiem pa telefonu, kas zin un spēj Tev palīdzēt… Sajūtas ir lieliskas katru dienu, bet ne tik saasinātā pakāpē… Kāda meitene to salīdzināja ar iemīlēšanos – pirmo reizi tās sajūtas ir tik sakāpinātas un spēcīgas, ko nākamās reizes nespēj tik vienkārši panākt, tomēr ir labi tik un tā, jo mainās gan cilvēki, gan prioritātes un ja sākumā skudriņas uzdzina skatiens vien, tad pēc tam, pēc gadiem 10 vai 20 skudriņas uzdzen tas, kā vīrietis pieskaras tavai rokai vai izturas pret taviem bērniem… Ir grūti panākt to pašu eiforiju. Savukārt mūsu operators atrada visspēcīgāko momentu – filmēt slavenāko cilvēku uz zemesslodes, lecot laukā no lidmašīnas, nezinot vai izpletnis atvērsies vai nē… ! 😀 Tas, viņaprāt, esot maksimālais emociju kāpinājums! Slava, adrenalīns, darbs, ko tu mīli un bailes, vienmēr vajag nelielu devu baiļu, lai izdarītu pēc iespējas precīzāk un labāk…

BritAsiaTv Music Awards 2010!!!


(02.05.2010, papildináts 26.01.2015)

Viena pati mājās ar spāņiem / LIELĀ DIENA…

Tātad kopējais iedzīvotāju skaits šobrīd @ Southfield ir 5, no kuriem tikai viens NAV spānis -> ME!!! Kas nozimē to, ka pamostos jau ar troksni, spiedzieniem un sabļaustīšanos (nē, tā nav sarunāšanās – tā pavisam noteikti ir sabļaustīšanās)… Whatever…

Mana lielā diena ir klāt, nu vismaz pirmā lielā diena… Šodien notiek “Brit Asia” Music Awards, kas notiks @ Symphony Hall, Birmingham. Šajā pasākumā piedalīsies ļoti daudz aziātu mūzikas zvaigznes, kuras lielākoties es vēl nepazīstu, tomēr būs arī tie daži, ko zinu… Pagaidām nekāda uztraukuma man nav, tomēr sagaidu, ka tas parādīsies vēlāk… Mani darba pienākumi būs sagaidīt ikvienu zvaigzni, kas nāks nost no skatuves un pavadīt līdz atsevišķai telpai, kur viņus intervēs… Boss teica, ka lai gan viņš ir jau pārliecinājies, ka manas angļu valodas zināšanas ir ļoti labas, tomēr … tā kā nav izdevies vēl pārliecināties par manām intervēšanas spējām, tad man būs jāpaciešas līdz intervēšanai. Anyway – šodien ir tā diena, kad varu pierādīt kaut drusciņ to, ko es spēju un parādīt daļu no tā, kas es esmu!

Pēc Monikas atvadu ballītes, Vīdžejs (mans boss) teica, ka viņam ir prieks par manu pievienošanos komandai, jo esot neparasti redzēt tik atklātu un tiešu personu, kas viņam pavisam noteikti patīk! (Yay!) Šobrīd izskatās, ka JAU esmu kļuvusi par tādu kā VJ personīgo sekretāru, organizatoru un balstu… will see, will see, kas un kā, bet šodienu es izbaudīšu pilnībā – kleita ir, kurpes ir, kamera arī ir… atliek tikai atrast kartē, KĀ tur nokļūt vēl and I am done… 🙂

Turiet īkšķus, mīļie!

Vēlāk izstāstīšu, kā man tur būs gājis…  Cheers! (noteikti mans mīļākais britu teiciens…)

Turpinájums: – Eh… KAS par vakaru! 😉 Diena kā diena, bet…

Darba diena vakardien sākās četros pēcpusdienā un tā kā boss vēl nebija ieradies, tad, protams, visi metās izmantot “jauniņo”. Mani izsūtīja laukā, lai izplatītu flaijerīšus… nu a ko es? Loģiski, ka tā arī darīju, jo “lielie priekšnieki” arī bija ieradušies… ja tu ne velna nesaproti, ko viņi savā valodā runāt, tad liekas, ka viņi aprunā tevi… to nu galīgi man negribējās, tāpēc biju pats labestības un sirsnības iemiesojums, ko nenācās darīt grūti, jo cilvēki ir patiešām atvērti un labsirdīgi.

Stundu pablanījusies pa vienu no Birmingemas lielākajām ielām, pārsalusi atgriezos @ the Symphony Hall un par man iežēlojās, pat ar tēju uzcienāja! 🙂 Lūk, tas man patīk darbā “Brit Asia Tv” – šeit pret Tevi patiešām izturas kā pret cilvēku! Nezinu, kā ir ar tiem, kam maksā par to, ko viņi tur dara, bet vairāk vai mazāk, cik es esmu novērojusi – viss šeit balstās uz brīvprātības principa… taču neesmu manījusi, ka kāds kādam atteiktu! Nezini kā izvietot gaismas – palūdz un Tev palīdzēs! Nepazīsti kādu zvaigzni – pajautā un Tev  ne tikai pateiks vārdu, bet pat telefonā uzrakstīs, kā to izrunāt, apsolīs atsūtīt bildītes un vēlāk pienesīs ūdeni, jo pašam gadījies brīvs brītiņš un uztraucas par to, ka tev visu dienu jāskraida augstpapēžu kurpēs… 🙂 Mīļi un neizsakāmi jauki 🙂

… pirms darba ieskrēju vienā veikalā, lai iegādātos šādus un tādus aksesuārus vakaram un… well, kā jau tipiskai sievietei pieklājas – iegādājos to un šo citu! 😀 Nopirku jaunas melnas kurpītes (skaistas, bet uz ļoti augstiem papēžiem), kuras tad beigu beigās arī uzvilku! Izskatījos satriecoši! 😉 Devos uz darbu un jau ap pieciem nācās pārģērbties, jo cilvēki sāka ierasties, kas nozīmēja to, ka visiem no “Brit Asia Tv” kā jau pasākuma rīkotājiem vajadzēja būt uz strīpas, izskatoties vienkārši ekselenti! Kas savukārt mums dāmām nozīmēja to, ka augstpapēžu kurpēs jāstaigā vismaz 7 stundas!!! (tas bija vakara lielākais drawback, bet viss pārējais bija vienkārši SUPER! 😉 )

Tiku piefīrēta klāt galvenajam interviju operatoram, līdz ar to vizinājos bieži ar liftu, lai sagādātu ūdeni, statīvu kamerai, fonu intervijām, kameras turētāju, jaunu bateriju, jaunu kaseti ierakstiem u.t.t., u.tjp…. (Vēlāk ievietošu bildes) Kamēr Eimija (Amy) intervēja visas zvaigznes, tikmēr es stāvēju un uzmanīju, lai neviena no faniem nekāptu uz vadiem, rūpējos, lai operatoram Menijam (Mani) nekā netrūktu un turpat uz vietas iepazinos ar daudzu citu mediju pārstāvjiem… Indieši ir ļoti draudzīgi – mierīgi, laipni, smaidoši, ar lielisku humora izjūtu un viņu sievietes, vismaz daļa no tām ir ļoti skaistas…

Kamēr vēroju kā zvaigznes ierodas, atbild uz jautājumiem, nofotogrāfējas ar faniem un tīksminās par savu slavu, uzmanīgi klausījos, ko runā citu mediju pārstāvji par pašu pasākumu un slavenību vārdiem… Nevienu vārdu nevaru nosaukt, jo pat izrunāt tos ir grūti, bet vismaz seju ar žanru un sasniegumiem sasaistīt spēju, jo pirms ceremonijas sākuma izpētīju “māsu googli”…

Tā kā šāda veida pasākums “Brit Asia Tv” bija pirmais, tad no organizatoriskās puses tika pieļautas ļoti daudz kļūdas, par kurām vēl tagad varu lasīt draugu facebook.com lapās, tomēr tas nenomāc to feino sajūtu, kas radusies par labi padarītu darbu! 🙂 Pēc intervijām, sekoja uzstāšanās, kuru laikā varēju apmeklēt mediju telpu, noskrējos, protams, ar kameru un visu aparatūru, jo arī tas nebija īsti izplānots, bet es pagaidām nezinu, kurš tur bija vairāk vainojams… :p Lai nu kā – aizkulisēs iepazinos ar daudziem patīkamiem cilvēkiem – kā slaveniem, tā gandrīz slaveniem un parastiem Tv, radio un mājaslapu darbiniekiem, kas arī intervēja, fotogrāfēja un filmēja (tajā skaitā arī BBC radio un BBC Birmingham… )

Ui, lai izstāstītu visu, visu, es nezinu cik lapas man vajadzētu… Skaidrs ir viens, ka kontatki noder, jo nupat jau saņēmu uzaicināumu apmeklēt vēl vienu mūzikas balvu pasniegšanu, tikai šoreiz vairāk kā backstage viesim, nekā darbiniekam! 😉 Vēl apdomāju šo piedāvājumu, jo nezinu, kādēļ man tāds ir izteikts… Esmu sapratusi vienu, ka šeit, lai cik laipni un atsaucīgi, arī nebūtu cilvēki, ir jāuzmanās ko un no kā pieņemt, jo var nākties dārgi par to samaksāt!

That is how the bussiness works, I am afraid… 😦

Lielākie ieguvumi no šī vakara:

Kontakti gan starp vēl nesatiktajiem Brit Asia Tv darbiniekiem, gan dažiem pat ļoti slaveniem cilvēkiem, tomēr nedomāju, ka palikšu viņu prātos un atmiņā vēl ilgi, lai gan es patiesi BIJU garākā UN blondākā būtne tur! :p (“Have you seen Eve? – Who is that? The tall, blonde girl… – Aw, yes, she went that way… )

Darba pieredze īstā pasākumā ar visiem tā plusiem un mīnusiem – steigu, slodzi, obligāto “look nice and work hard” politiku… No filmēšanas necik daudz neizdevās baudīt vai iegūt, jo interviju laikā apkārt visu laiku bija nenormālākais troksnis, bet pateicoties izcilajiem mikrofoniem vismaz operators to visu varēja dzirdēt. Loģiski, ka neviens jauniņajai neļaus filmēt (jāpiebilst, ka pat pārējām praktikantēm nekas tāds netika atļauts! :p), tomēr tagad es zinu, cik svarīgi ir parūpēties par tehniku, respektīvi – sakaŗtot vadus (un ātri!), jo nevar zināt, kad un kurā brīdī tas viss būs jāpārstiepj citur un vajadzēs ātri to visu uzstādīt… Pagaidām šķiet, ka biju vienīgā, kas paspēja pabūt gandrīz visur un iepazīties ar tik daudziem (nu, jā, citi jau, protams, tos pārējos tāpat pazina, bet no praktikantiem, es patiešām biju vienīgā… )

Pozitīvismu un enerģiju! Šādi pasākumi ir tik lieliski uzlādētāji! It īpaši, ja Tev pēc tam vēl uzsit uz pleca un pasaka, ka esi veicis labu darbu. Vai arī tad, ja nepazīstams cilvēks, apvaicājoties par to, kuram kanālam Tu strādā, uzzin, ka tā ir tikai tava prakse un ka to dari tikai aptuveni trešo vai ceturto dienu, un atkar žokli un izvalba acis (labā nozīmē), tad tas sniedz tik lielu gandarījumu, kādu nevar iegūt pat tad, ja tev atļauj izēst visu lielo saldējuma kasti vienam pašam! :p

Daudz C Vitamīna… Britiem ir lielisks humors un dažiem pat piemīt spāņiem un dienvidu zemēs dzīvojošajiem raksturīgs pofigisms uz stresu un laika ierobežojumiem, kā arī stresainiem cilvēkiem, kāda sākumā biju es… bet tad, kad atslābinājos un pieskandināju sev pilnas ausis ar to, ka no praktikanta takš necik daudz negaida un nav jau tā, ka man būtu viss jāglābj, sāku baudīt visu apkārt notiekošo, cilvēkus, smieklus un sarunas… Tik daudz skaistu, jautru un interesantu cilvēku apkārt, ka nopriecājos, ka man nebija līdzi kameras, citādi es būtu izmežģijusi kaklu! 😀

Tāda lū, vairāk vai mazāk, bija man pirmā nedēļa praksē un Lielbritānijā…

Tagad jau sāku pierast pie šādām un tādām lietām, kas Latvijā nav tik raksturīgas, līdz ar to arī drošvien, ka rakstīšu retāk, jo viss sāk sajūsmināt mazāk… vai arī ir iestājies nogurums izbrīnā ieplest acis un brīnīties… Tad jau redzēs! :p

Pirmā darba diena @ Brit Asia Tv


Ooo… pirmā darba diena bija vienkārši kaut kas unikāls! Sākot jau ar to, ka Ieva atkal izpaudās savā topogrāfiskajā idiotismā – ar visu karti vispirms aizgāju uz nepareizo pilsētas pusi, tad kāda sieviete par mani apžēlojās un pavaicājās “Are you lost, honey?” manā mīļajā britu akcentā un kā izrādijās, tad jau kādas minūtes 15 biju gājusi neīstajā virzienā… 😀 Nu ja! Nekā sevišķi pārsteidzoša…

Nopriecājos, ka no hosteļa izgāju laicīgi, lai veltītu savas darba vietas meklējumiem divas stundas! 😀 Zinu, jau zinu, ko domās tie, kas mani nepazīst, bet savā aizstāvībā vien teikšu, ka ar kājām šeit ir grūtāk pārvietoties, nekā ar auto, jo visur iet lielie ceļi un gājējiem reizēm nav kur palikt. Pašā sākumā biju nodomājusi visur pārvietoties ar kājām vai iegādāties riteni, taču piedzīvojot to, ka mani gandrīz norbrauca četras reizes pašas vainas dēļ, jo nevarēju atcerēties, ka vajag paskatīties vispirms pa LABI un tad tikai pa kreisi… Ja būtu jābrauc ar riteni, mani varētu vākt kopā pa gabaliņiem vien… :p

Lai nu kā… ar daudzu labu cilvēku palīdzību beigu beigās nonācu tur, kur vajadzēja – “Brit Asia Tv” channel 833…  Godīgi teikšu – kājas trīc, valoda raustās un dīvaina sajūta, bet man par laimi boss vēl nebija ieradies, tāpēc paspēju nomierināt nervus, pavērot apkārtni, izkārtojumu un cilvēkus. Kā jau kanāla nosaukums norāda, tad mērķauditorija UN darbinieki ir britu izcelsmes aziāti (more or less), tomēr visi ir atsaucīgi, jauki un ar feinu humora izjūtu, kā es vēlāk uzzināju.

Vienās telpās kopā atrodas “Brit Asia Tv” un “Sikh Channel”, jo īpašnieki ir vieni un tie paši. Sagaidīju savu priekšnieku un … aw, well… viss izrādās vienkārši burvīgi! 🙂 Pagaidām mācos no čehu meitenes Makī visu, ko zina viņa, jo pēc mēneša viņas prakse beigsies. Šobrīd apgūstu lietas par gaismošanu, skaņošanu, kameru darbību, filmēšanu, butaforiju uzstādīšanu, reklāmām un iepazīstos ar visu pārējo komandu. Vēlāk ir nodoms mani pievienot mājaslapas pilnveidošanas komandai, tomēr to – vēlāk, kad ieradīsies jaunie praktikanti, kas, savukārt apgūs visu to, ko zinu es.

Pirmā darba diena nebija pārāk gara, jo viena no dienas galvenajām filmēšanām tika atcelta, tāpēc Makī un Monika (praktikante no Lietuvas, kurai tā bija priekšpēdējā darba diena) apmācīja mani par visu, kas viņām ienāca prātā, kā rezultātā tika piemeklēta vēl labāka dzīvesvieta… Tad es vēl nezināju KUR es esmu iekūlusies! 😀 Sarunājām doties uz centru, lai pagatavotu man autobusa karti (šausmīga bilde, by the way! :p ), iegādājos jauno UK SIM karti (ja nepieciešamība sazvanīt, tad dod ziņu un nosūtīšu Tev savu jauno numuriņu 😉 ), kā arī izbaudīju braucienu divstāvīgā autobusa otrajā stāvā, ko iepriekšējā Anglijas apciemojuma laikā man neizdevās… Kā arī šopings, šopings… 🙂 Te viss, patiesībā ir pat ļoti lēts, bet pagaidām lielākā problēma ir ar ēdienu, jo … nu, labi, laikam esmu izlepusi! Nu, nevaru es te visu ieēst… Ieeju veikalā un klejoju gar plauktiem… bet neko pazīstamu neredzu un … nu, jā, jau otro dienu pārtieku no makaroniem un siera, kas man negaršo… pff… Mīļie draugi un radiņi, lūdzu, atsūtiet man saldskābo maizi, Rakveres cīsiņus, maybe pāris karbonādītes un Latvijas kartupeļu maisu! Mmm…? 🙂 Būšu ļoti pateicīga!

Nākamais posms bija savākt mantiņas no hosteļa un doties uz savām jaunajām mājām… Aši, aši to arī izdarījām un bijām ceļā uz manu jauno mitekli – māja @ Southfield. Ņemot vērā manas smagās somas un citus maisiņus, Makī sazvanīja puišus, kas mums varētu palīdzēt – manus jaunos home buddies…. Pirmais jautājums no Obi, puiša, kam Makī piezvanīja, bija: “Is she hot?” 😀 Nosmējāmies un beigu beigās sagaidijām veselus TRĪS puišus, kas palīdzēja mantas aiznest no pieturas uz māju. Vēlāk ievietošu bildītes, kā izskatās māja, tomēr nedomāju, ka attēli parādīs VISU! Māja ir trīsstāvīga, ar ļoti daudzām guļamistabām un pamatīgu ellīti! Esam aptuveni 12 vai 13 iemītnieki pārstāvot Poliju, Čehiju, Anglijas ziemeļus, Vāciju/Jamaiku, Spāniju (krietnu daudzumu Spānijas!) un tagad arī Latviju.

Piešķira “iesvētību” istabiņu. Šajā istabiņā nakšņo visi, kas pirmo reizi šeit ievācas… Un nav jau nemaz slikti – divguļamā gulta, liela istaba, vienīgi neieplūst sevišķi daudz gaismas, ir zils paklājs, kas man absolūti riebjas un atrodas blakus virtuvei, kas kļūst par lielāko mīnusu, ņemot vērā faktu, ka šeit ir tik daudzi spāņi, kas ne tikai skaļi uzvedas (man gandrīz nesaprotamā valodā), bet arī vēlu gatavo ēst! :p Bet vienalga – labāk dzīvot šajā trakajā bariņā, nekā vienai pašai mazā dzīvoklītī… 🙂

Sacienāju visus ar latvju končām un sākās iepazīšanās 🙂 Ir labi, visi ir jauki! Vīrieši iznes miskastes un gatavo ēst, turklāt ļoti labi! Mīnuss lielajam iedzīvotāju skaitam – nekad nav klusuma, internets bremzē un visur ir vismaz minimāla ellīte, kas, ja salīdzina ar dzīvošanu kojās, nemaz tik ļoti arī neatšķiras! 😉 Pietrūkst latviešu valodas, pietrūkst Valmieras (pat ļoti!), pietrūkst saules, kas, lai gan tikai šad un tad, bet tomēr parādās uz visu dienu, a pie mums – līst! Damn! :p

Confessions of a Pseudo-Gaysian Suburban Dad

Thoughts on gender, race, parenting, and theater

mugursoma.lv

Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis. /M.Čaklais/

100 Days of Sunshine

Chasing the Sun around the Globe

Katie-Jane Cockerill

Adventurer, Explorer, Geocacher, Photographer, Traveller, Animal lover, Blogger, Camper

Broadcast Journalism

School of Creative and Cultural Industries, University of the West of Scotland

You'd better work

A guide to getting into and staying in the media! Hints, tips and advice on how to truly appreciate you and be your best both in and out of work! Written by Simon Wright @spimon - follow us on twitter @youdbetterwork

The Good Deed Bank

"A life which ends with death is a worthless life" [Paulo Coelho]

Gaurav's Weblog

Just another WordPress.com weblog

Observe! Analyse! Understand!

Just another WordPress.com site

melactually

Just another WordPress.com site

es te.

Just another WordPress.com site