Smiekli pret slimībām


Tā jau saka: “Cilvēks plāno, kamēr Dievs smejas!”

Man bija tāāāāādi plāni šai nedēļas nogalei, ka nevarēju vien nopriecāties, tomēr to visu, protams, izbojāja pavisam vienkāršs notikums – darbs! :p Paziņoja, ka sestdien jādodas uz Londonu filmēt… es jau, protams, starā par to, ka beidzot izbaudīšu, kā tas ir – Londonā filmēt! 🙂 Sazvanīju visus, nokārtoju, ka plāni par braukšanu ciemos uz Nottinghemu tiek pārcelti un laimīga gaidīju nākamo dienu!

Protams, mani lielie prieki ātri vien pazuda tad, kad, pēc iemigšanas mašīnā, pamodos no auto kratīšanās… viss, ko apkārt redzēju bija milzīgi, zaļi dzīvžogi, šaurs ceļš un līkumains, pa kuru var pārvietoties tikai VIENA (nevis viena ar pusi) mašīna un es vēl arvien nesaprotu, kā mums izdevās tur visur izlavierēt…

Sapratu, ka nu pēc Londonas tas galīgi neizskatās! Izrādās, ka lai gan pats stārs – Haids Panasars (Hyde Panesar) IR no Londonas, tad filmēšana notiek Londonas lauku daļā Midlseksā (Middlsex) … jupis tevi rāvis! Bet nu labi… tā jau nebūtu es, ja neatrastu kaut ko, par ko nopriecāties, vai ne? Tā nu saberzēju ķepas par to, ka izskatījos labi, smaidīju labi daudz, strādāju čakli jo čakli un pie viena dabūju arī kārtīgi izsmieties! 🙂 Ak, jā, aizmirsu piebilst PAR KO es dabūju pasmieties -> “Brit Asia TV” veido jaunu šovu – “Stand Up Comedy”, kur es spēlēju lielu lomu jau no paša sākuma, kad VJ man teica, ka tas esot lielākais mans darbs iekš “Brit Asia TV”. Pati meklēju komendiantus, pati meklēju viņu kontaktus, vēl viens praktikants ar viņiem sazinājās un mēs abi devāmies līdzi uz filmēšanu…

Esmu sapratusi, ka lai gan tehniski bez manis var iztikt, ir daudz patīkamāk, kad es tomēr dodos līdzi, jo, pirmkārt, ir liekas rokas, kad vajag pārvietot visu tehniku, otrkārt, ir līdzi viena smuka blondīne (dīvaini, bet tā tomēr esmu es! 😀 ), kas palīdz visiem cilvēkiem atbrīvoties un neispringt, turklāt esmu arī tarkšķis mašīnā, lai ceļš neliktos tik tāls… 🙂 Par to, ko iegūstu ES, es pieņemu, ka visi jau tāpat zina – prakse, prakse, PRAKSE! 🙂 Turklāt esmu atbrīvojusies no saspringuma, kas mani sākumā pārņēma, kad vajadzēja tikties ar svarīgiem cilvēkiem, jo tomēr… es viņus, iespējams, nekad dzīvē vairs nesatikšu… pat ja satiktu, viņi mani tāpat neatcerētos, tāpēc droši varu sākt pret tiem izturēties kā pret parastiem cilvēkiem, kas vienkārši bieži tiek atpazīti uz ielas! 😉 Jap, jap! 🙂

Lai nu kā – vakars bija izdevies! Bijām vien tikai uz viena komendianta uzstāšanos, jo katram no mums vakaram bija savi plāni prātā… žēl… es būtu labprāt palikusi vēl… Esmu profiņš gaismu uzstādīšanā un vadu savākšanā, kā arī atpiņķerēšanā 😀 vismaz tā saka mūsu operators “Stings” jeb Oļegs… 🙂

Advertisements

Darbu darbi…


Vakardien bija pirmā intervija… pirmā intervija, kurā es piedalījos… pirmā intervija, kurai  es biju klāt… pirmā intervija, kuras filmēšanā es biju klāt, biju klusa un centos būt nemanāma…

Ir skaidrs, ka, ja arī man atļautu kādu intervēt, tad beigu beigās tik un tā pārskaņotu kāda vadītāja balsi pāri! Nē, tas nav tāpēc, ka es varbūt nošautu greizi, nedz arī tāpēc, ka manas angļu valodas zināšanas būtu sliktas vai balss izklausītos pēc ķercošas vārnas – nē, ne jau tāpēc! Iemesli ir parasti un vienkārši – neesmu nedz britu, nedz aziātu izcelsmes, neesmu neviena raidījuma vadītāja un man nemaksā, vismaz ne šeit. Pēdējais kalpo par iemeslu, jo tiem, kam maksā ir sava naudiņa kaut kā jāatpelna, tad nu viņus arī dīda un baksta!

Bet es neskumstu, jo pieredze un iespējas ir traki labas! Vakardien bija pirmā intervija. Intervija ar Noelu Klarku (Noel Clarke) – aktieris un režisors, interesants cilvēks ar izcilu talantu, plašāk pazīstams Lielbritānijā, tāpēc man tika piedots, ka nezināju nedz viņa vārdu, nedz viņa filmas, nedz arī to, ka viņam top jauns darbs. Mani ieguvumi šajā intervijā?  Nekādi dižie, es teiktu – foto ar zvaigzni, par kuru iepriekš neko nebiju dzirdējusi, iespēja izcelties kā cilvēkam, kas visu vajadzīgo staipa līdzi, jo izrādījās, ka man vienīgajai bija derīgas baterijas mirkofoniem, kā arī iespēja sadarboties ar patiešām jaukiem cilvēkiem, kas piekrita mums atļaut filmēt viņu kluba telpās (noteikti tur atgriezīšos, jo atmosfēra ir vienkārši fantastiska!) Ieguvu daudz jaukus foto – tiesa ar citiem cilvēkiem, bet tik un tā… Un visbeidzot – ieguvu apziņu, ka nu ir p…k…ļ…!, jo Makī šodien beidz stradāt un es palieku viena… Vienīgais “Brit Asia TV” interns, vismaz šobrīd…

Tā izskatījās mūsu improvizētā “studija”. Divu stundu (brīnos, ka tik maz, jo parasti raujos daudz ilgāk) smags darbs, lai to atrastu, toties milzīīīīīgs gandarījums! 🙂 Ir, ir pasaulē labi cilvēki, kas ir gatavi izlīdzēt pēdējā brīdī… Thank God, ka ir! 🙂

Sajūtas gan paliek pliekanākas un ir grūtāk visu uztvert ar lielu pozitīvismu… es neteiktu, ka vaina ir vietā, drīzāk gan laikam kļūstu pieaugusi un visu uztveru caurs skepeses un cinisma prizmu, nav vairs tas naivums un pacilātība par labi paveiktu darbu, jo zinu, ka būtu varējusi labāk, ja jau nejūtos nogurusi… Nezinu, kā tas viss izvērstos, ja strādātu šādu praksi Latvijā… iespējams, ka justos košāka… bet varbūt arī nē… Nekas! Es esmu zvērs tik un tā! Cīnīšos kā vien mācēšu un tad jau beigās redzēs kas un kā… 🙂 Varbūt tas ir labi, ka zvaigznes nerada nekādu sajūsmu. Vismaz ne sava “spožuma” dēļ…  Mūsu šova “Film Fix” vadītājs Dens, kā arī intervētājs šajā intervijā ir, manuprāt, riktīgākā zvaigzne. Televīzijā darbojas jau kopš septiņu gadu vecuma, kad sāka uzstāties iekš “Nikolodium” (vai kā nu tur sauca to bērnu multeņu kanālu), ir raidījumu vadītājs kā televīzijā, tā arī radio un biežs pasākumu vadītājs Londonā.

Vienkāršs puisis, kurš studē biznesu, naktis pavada bibliotēkā cītīgi mācoties eksāmeniem, bet vēl atrod laiku, lai vadītu divus savus uzņēmumus, raidījumus, ceļotu un atpūstos… Intervijas vada kā sarunas ar vecu čomu un skatītājus “uzrunā” ar savu puicisko šarmu un vieglo humoru. Es gan par humoru varētu pastrīdēties, jo vakardien divreiz tiku iznesta cauri! :p Pirmkārt, jau ar skaņu, kad Dens kustināja telpā lūpas, bet neizlaida nevienu skaņu, likdams mums domāt, ka mikrofons pēkšņi ir atslēdzies! Otrs moments bija tad, kad viņš pilnīgā nopietnībā manam bosam apvaicājās, vai viņš zinot, ka es esmu agrāk bijusi striptīza dejotāja? Viss, ko es mašīnā pateicu, bija, ka esmu strādājusi grāmatnīcā, par ko viņš VJ paziņoja, ka Latvijā daudz kas ir citādāks nekā UK – striptīzs notiek grāmatu veikalos un pēc tam notiek grāmatu izstādes… Es sēdēju savā krēslā ar pilnībā nopietnu seju, kožot vaigā, lai nesātu pilnā balsī smieties… bet tas, kas mani pārsteidza visvairāk bija tas, ka mans priekšnieks patiesi noticēja, vismaz uz kādu laiciņu, kamēr man apnika, ka uz mani skatās ar tādu dīvainu skatienu… brrr….

Lai nu kā… lielisks cilvēks, kura kompānijā pavadīt laiku un zinot visu, ko viņš savos 22 gados jau ir sasniedzis, arī iemesls cienīt! Manā uztverē – īsta zvaigzne, kas savu spožumu, iespējams, vēl nav sasniegusi…

Pēdējā laikā visādas dīvainas lietas ir notikušas – gan ar dažiem latviešiem, ko ir bijis tas prieks un reiz arī nepatika satikt, kā arī Anglijas jauniešiem, jo īpaši vīriešu kārtas pārstāvjiem… iet te interesanti – tas gan, tikai man vairs īsti spēka par to patiesi nobrīnīties, šausmināties vai skurināties, izņemot gadījumu, kad pilnigi nepazīstama sieviete no autobusa mani panāca uz ielas un, apjautājoties no kurienes es esmu, atzinās, ka esmu skaistākā meitene, kādu viņa ir savā dzīvē redzējusi! Lūk, TAS mani ne tikai izbrīnīja, bet pat lika noplātīt muti kā tādai zivij, kas izmesta uz sauszemes! Apbrīnojami un vienreizēji! Pavisam noteikti – unikāli! 🙂

Confessions of a Pseudo-Gaysian Suburban Dad

Thoughts on gender, race, parenting, and theater

mugursoma.lv

Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis. /M.Čaklais/

100 Days of Sunshine

Chasing the Sun around the Globe

Katie-Jane Cockerill

Adventurer, Explorer, Geocacher, Photographer, Traveller, Animal lover, Blogger, Camper

Broadcast Journalism

School of Creative and Cultural Industries, University of the West of Scotland

You'd better work

A guide to getting into and staying in the media! Hints, tips and advice on how to truly appreciate you and be your best both in and out of work! Written by Simon Wright @spimon - follow us on twitter @youdbetterwork

The Good Deed Bank

"A life which ends with death is a worthless life" [Paulo Coelho]

Gaurav's Weblog

Just another WordPress.com weblog

Observe! Analyse! Understand!

Just another WordPress.com site

Vīteņa/Vietiņa

# Gleizdi #ViņiDaraTā

melactually

Just another WordPress.com site

es te.

Just another WordPress.com site