Swedish Proverb


"Just because her eyes don't tear, 
doesn't mean her heart doesn't cry. 
And just because she comes off strong, 
doesn't mean there's nothing wrong!"
Advertisements

Kā Te izskatās…


Tie, kam ir sanācis jau runāties ar web-kameras palīdzību, ir pie manis “pabijuši”, tomēr, lai redzat, ka nemaz tik slikti mums te neklājas, varat skatīt zemāk esošās bildes:

Dzīvojam mēs šeit

Residencia Alberto Amaral, Porto, Portugal

Lai gan kopmītnēs ir iebūvēts lifts, mēs to neizmantojam, jo mitinamies tikai otrajā stāvā. Liekas, ka nekas jau sevišķš, tomēr šī ēka ir mītne vairāk kā 200 studentiem, mums ir pašiem sava veļas mazgātuve (hell yeah! – ar visu žāvētāju!) un pēc pastaigas augšup (iela 45 grādu leņķī) kāpšana uz piekto stāvu būtu mazohisms pret sevi un savu ķermeni!

Lielākā cūcība pagaidām ir tas, ka mums nav virtuves, tomēr ļoti daudzi cilvēki jau laipni ir apņēmušies mūs uzņemt savās mājās un ļaut kaut ko pagatavot, kā arī esam atradušas alternatīvos uzturvielu iegūšanas veidus – lēta, jau gatava vista ar ĻOTI lētiem dārzeņiem, pusdienas skolas kantīnā, kur var dabūt nekad nemainīgu zupu, silto ēdienu, desertu un dzērienu pa mazām naudiņām, kā arī maizītes un augļi. Protams, vēl jau pastāv iespēja pārtikt vien no gaisa, ūdens un mīlestības, tomēr šādu variantu taupām brīdim, ja paliksim ar minimāliem iztikas līdzekļiem vai vasarā būs gaidāms liels siltums.

Katru nedēļu vismaz pa divām reizēm mūs apciemo mūsu “labā feja”, kas uzkopj mūsu istabiņu, nomaina gultasveļu un dvieļus, kā arī spēcīgi nokaitina ar savu “pārkārtošanas māniju”. Jau bērnībā nepatika dzīvot mammas ieviestā kārtībā, jo, ticiet vai nē, bet savā bardakā visu sameklēju krietni vien vieglāk… tad tagad tas vispār škiet kaut kas neiedomājams, tomēr viena otru mierinām… 🙂

Šādi izskatās veids kā sevi palutināt pēc smagas darba nedēļas brīvdienas rītā! 🙂

Augļi un dārzeņi mums izmaksā 6 eiro nedēļā – katrai, vismaz es šobrīd tā rupji rēķinu… Kalorijas neuzkavējas organismā ilgāk par 12 stundām, jo kāpelēšana augšā un lejā visu nodzenā un mūsu mīļākā augļu un dārzeņu bodīte ir otrā tilta pusē, aptuveni 3 km no mūsu mājas… Ko lai saka – veselība un lētums prasa upurus – mūsu apavus… :p

Vannas istaba ir aprīkota ar visu vajadzīgo un arī nevajadzīgo (bidē… acīmredzot neesam nemaz tik smalkas dāmas (lasīt – cacas), lai tādu izmantotu… 😀 Mums ir labi arī ar tualetes papīru 😀 ), bet duša ir vienkārši dievīga – spiediens ir tāds, kā kojās un manās mājās kopā ņemot nav, visu kārtīgi izmasē un atslābina!

T agad, kad ir iegādāti visi vajadzīgie trauki un štrumenti, tad dzive sāk likties pat mazliet svētīgāka… 🙂

Vannas istaba jau ir divreiz “iesvētīta” – gan ar matu griešanu manas un Jolantas pašdarbības rezultātā, gan arī ciemiņu matu mazgāšanu (pilns serviss tā teikt… ) 🙂

Te varat redzēt manu apputējošo darba rumaku un nekārtību uz galda… bet kuru gan no jums tas pārsteidz, a? 😀

Pats galvenais ir tas, ka viss strādā, pa rikvienu no jums man atgādina vismaz kāda daļiņa no mana sienas izkārtojuma (šajā kadrā nevar redzēt nedz sienu pa kreisi, nedz arī to, kas darās aiz muguras… )

Ak, jā, gultas, kurās nakšņojam ir no debesu mākoņiem taisītas – nē, nopietni! Tik ērtas un komfortablas gultas es savu mūžu neesmu jutusi… un tas smagi atsaucas uz manu garastāvokli no rītiem, jo “celties un velties” paliek arvien grūtāk…

Gluži kā bērnam miedziņš uznāk jau ap pusnakti un pat pēc kārtīgi nogulētām 8 stundām, ķermenis prasa vēl un vēl… Iedod tikai velnam mazo pirkstiņu! 😀

Lai gan sākotnēji esam traki daudz naudiņas iztērējušas (ja skatās viena mēneša perspektīvā), tad sevi mierinām ar to, ka nākamajos mēnešos nevajadzēs iegādāt neko no ilglietojamām precēm, kā arī būsim jau apguvušas gan vietējos tirdziņus, gan arī ēdvietas un samazinājušas savu kuņģu izmērus, lai nevajadzētu ēst tik daudz… 😀

Tiem, kas agri vai vēlu nonāks “Pie Trakās un Džindžeras” (es&Jole), jāsaprot, ka, jā, jums ir cerības iegūt jumtu virs galvas  – vienus jau neatstāsim, tomēr vēl 100% nevaram apgalvot KUR tieši nakšņosiet, un es tūliņ paskaidrošu kāpēc… Te ir interesanta kārtība ar apsargu pie ārdurvīm, jo dažs labs no viņiem, šķiet, ka pazīst ikvienu studentu un mūs jau ir grūti neiegaumēt, jo viena blonda, kas ir retums, bet otra ruda, kas daudziem, tā vien liekas, ir septītais pasaules brīnums. Esam jau laicīgi brīdinātas, ka par draugu palikšanu ir jāziņo Donnai Lindai, kuru tad šobrīd arī dzenājam rokā… 🙂 Labākaiz variants – viss ir okay, uz mūsu atbildītbu atļauj pie mums nakšņot – vienalga kā, vienalga kur… (visticamāk, ka dalītu naktis kad kurš gulšņā “Dieva ausī” t.i. gultā. Sliktākais variants – nevienam nepiederošam ieeja nav atļauta, nu tad viens no divi – katru nakti iešmugulēsim iekšā vai arī nokārtosim, ka izdodas panakšņot pie kāda no mūsu draugiem. 🙂 Pēc tā, ko esmu pēdējos gados piedzīvojusi, neteiktu, ka tas ir tas ļaunākais, ticiet man! 😉 Tomēr, lai izvairītos no neērtām sajūtām, lūgšu komforta meklētājus, tomēr netramdīt mūs ar saviem lūgumiem šeit uzņemt, jo kam gan mums lieki uztraukumi un jums lieka nervu čakarēšana?

Tomēr varu galvot, ka pavadītās dienas šeit ātri vien nomāktu jebkuru diskonforta sajūtu par palikšanu kaut kur citur… un draugi mums jau arī šeit ir novākušies vienkārši kolosāli, trust me! 🙂 Jau esam uzsākušas “pārrunas” ar mums pazīstamiem cilvēkiem, kas pazīst šo mistisko Donnu Lindu, tāpēc domājams, ka jau pavisam drīz zināsim sev vajadzīgo atbildi, tāpēc neķer kreņķi – sapakojies un sagatavojies saules dāvanām šeit! 🙂

Author: kind of Jolanta Sermā

Jā, kā redzi – mums te ir ekstras… tikai kuš! 🙂 Mums ir mini “Niknais”, kas murrā pa nakti kā kaķēns, tad mums ir vislētākā iespējamā ūdenspīpe, ko pārvietot visur, kur gribam pačilot – pie tilta, zem tilta, upes krastā, pie okeāna, istabiņā vai kaut kur saules pielietā zālājā… Un, jā, tabaka ar ogli ar nav no tām dārgākajām… (šo te rakstu, jo apzinos, ka dūmojošais zvērs ir pēdējo gadu lielākais party rīks studentijas laikos un no cenām daudz kas ir atkarīgs) Bet, ja runājam par konkrētiem skaitļiem, tad visu var iegādāt zem 10 eiro – pa piečuku ūdenspīpe, pa trīnīti (puišiem izdevās arī nokaulēt pa divīti) tabaka un ogle pa eirīti… 🙂 Un istabiņa šķiet tik ūber kruta, ka izlēmām nekost pirkstos tik stipri par virtuves iztrūkumu apakšstāvā, bet gan baudīt to, ka pa 2 minūtēm tiekam līdz upei un tiltam, pa 8 minūtēm tiekam līdz “Faculdade de Letras” (mūsējā fakultāte, kurā rādās, ka lekcijas gandrīz nemaz nenotiks… :D) un pa 30 minūtēm varam “izlocīt kātus” līdz okeānam… kas vasarā man noteikti būs viena no svarīgākajām un biežākajām nodarbēm 🙂

Author: Jolanta Sermā

 

Author: Jolanta Sermā

 

Author: Jolanta Sermā

Confessions of a Pseudo-Gaysian Suburban Dad

Thoughts on gender, race, parenting, and theater

mugursoma.lv

Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis. /M.Čaklais/

100 Days of Sunshine

Chasing the Sun around the Globe

Katie-Jane Cockerill

Adventurer, Explorer, Geocacher, Photographer, Traveller, Animal lover, Blogger, Camper

Broadcast Journalism

School of Creative and Cultural Industries, University of the West of Scotland

You'd better work

A guide to getting into and staying in the media! Hints, tips and advice on how to truly appreciate you and be your best both in and out of work! Written by Simon Wright @spimon - follow us on twitter @youdbetterwork

The Good Deed Bank

"A life which ends with death is a worthless life" [Paulo Coelho]

Gaurav's Weblog

Just another WordPress.com weblog

Observe! Analyse! Understand!

Just another WordPress.com site

melactually

Just another WordPress.com site

es te.

Just another WordPress.com site