Mini iedvesma
maijs 11, 2011 Komentēt
“Es lepojos ar to, ka man ir tā akadēmiskā un daudzpusīgā izglītība, kuru varēja iegūt padomju laikos. Es pabeidzu Kijevas Vieglās rūpniecības institūtu, vēlāk – aspirantūru, bet aizstāvēju disertāciju Sanktpēterburgas Tehnoloģiju un dizaina institūtā. Institūtā mēs nebeidzami gaudāmies par to, ka jāapgūst materiālu pretestība, teorētiskā mehānika un siltumtehnika, kas šķietami mums nekad nevarētu būt vajadzīgas. toties tagad esmu pateicīgs liktenim – tas PAPLAŠINA APZIŅU, attīsta smadzenes. Mums paveicās – no mums izveidoja erudītus daudzās jomās. Pēc tam sākās pašizglītošanās un kursi – psiholoģija, mākslas zinātne, sabiedriskās attiecības, ekskursiju vadīšana, arhitektūras un mākslas vēsture. Tie bija nopietni kursi – iestājoties uz vienu vietu kandidēja pieci cilvēki. Es nekad neprātoju, vai tas man jel kā noderēs karjerā vai nenoderēs. Kad aizrāvos ar psiholoģiju, bet vēlāk arī ar socioniku, es ne tuvu nespēju iztēloties, cik ļoti man to vajadzēs darbā ar privātajiem klientiem. Es vienkārši esmu zinātkārs. Man ir ļoti daudz interešu. Lai arī šaudījos uz visām pusēm, pēc tam, jau pēc 36 gadu vecuma, gūtās zināšanas saplūda vienotā veselumā. Aizraušanos ar garīgajiem jautājumiem pat nepieminu. Kā tad bez tā? Tas ir pamats, jo jāizprot sava vieta dzīvē un jāspēj vismaz kaut kādā mērā pietuvoties atbildei uz vaicājumu – KĀPĒC”
[Konstantīns Bogomolovs, “Lilit” aprīlis, 2011]
Es ar cenšos dzīvot pēc idejas, ka viss, kas notiek tagad will make sense in the future… No vienas puses – kas gan mums, cilvēkiem, atliek, kā vien paļauties uz to, ka viss, kā dēļ esam pūlējušies nepaies bez ievērības, ka tas noderēs, ka mēs to izmantosim nākotnē, ka tas atļaus tikt pie tik ilgi kārotā… Cerība – jā, tā ir tā, kas visu vēl notur savās vietās… 🙂
Good luck to you, good luck to… well, all of us!
Pēdējie vārdiņi: