Iebalzamēta ziņa tīmeklī

Iedomājies, ka šodien, kad lasi šo ierakstu, ir 5. septembris, es tik tikko to esmu ievietojusi blogā, bet Paralimpiskās spēles Londonā vēl aizvien rit pilna sparā.

Pastiprināti izmantot savu iztēli Tev lūdzu, jo esmu grēkojusi pret saviem lasītajiem ar informācijas trūkumu par Paralimpiskajām spēlēm. Lai gan spēju dabā izdzīvot aptuveni divas nedēļas bez elektroniskajām saziņas un komunikācijas ierīcēm, ir pagrūti piepildīt bloga saturu, ja nav datora. Mācība ir tāda, ka vairs nesolīšos, ka rakstīšu katru dienu vai tamlīdzīgi, jo, taisnību sakot, ir lietas, ko vienkārši nevēlos dalīt ar citiem. Ir sajūtas, kuras, ietērpjot vārdos, izbalo gluži kā koši zili džinsi, kad tie nēsāti uz skolu, darbu un ballītēm un  izdilst līdz kāju kailumam. Šīs sajūtas ir iemūžinātas lapās, rakstot ar roku, līdz vairs nav iespējams iztaisnot pirkstus, kas žņauguši pildspalvas kontūras. Tur atradīsies tās domas, kas malušās pa galvu un ieguvušas konkrētus apveidus laikā, kad dators nav bijis pa rokai…

Tomēr pastāv arī tadas domas, idejas un sajūtas, kuras esmu pamanījusies ne tikai piefiksēt drukātā formāta mirdzošajā ekrānā, bet pat nofilmēt reizēs, kad esmu bijusi viena un ir ļoti gribējies iemūžināt tikko piedzīvoto… Zemāk esmu ievietojusi video ierakstu, kas gluži kā tāda iebalzamēta papirusa strēmele pārdzīvojusi laika skarbo dabu, ir saglabājusies virtuālajā laikā un telpā.

Neaizmirsti, ka “šodien ir 5. septembris” 🙂

Pie video kvalitātes vainojams mans divu pikseļu Bloggie, kā arī tas, ka filmēts vējainā, tumšā nostūrītī. Video netika pabeigts, jo mans namatēvs bija pabeidzis savu darba dienu un beidzot varējām doties mājās 🙂 Bet būs vēl citi video sveicieni – neuztraucies!

Lai Tev šodien laba diena!

Baltais Ķīnietis

Pirmā darba diena, pirmā kopīgā bilde, pirmie iespaidi, pirmā sajūsma, pirmās sagaidīšanas, pirmās pazīstamās sejas, pirmais rupucis, pirmās Spēles manā mūžā. Rītdien mazliet vairāk par pirmo aizvadīto darba dienu 🙂